1912. gada:) 26. septembris – Sen… tik sen..
Jau no rīta skolā uzmanība tika veltīta cienījama vecuma cilvēku pulciņam. Dažs ar spieķīti, citam galvā ausaine, vilnas zeķes, lakatiņi un brilles. Tā desmitie iejutās vecīšu lomās. Bet jokot nevar – tādēļ divas medmāsiņas pārbaudīja pulsu, izklaušināja un spēkam iedeva pa cukurgraudam ar nelielu balderjāņu piešprici.
Dienas laikā gadu nastas noliektie 10. klases seniori nesteidzīgi īsināja savu laiku. Loreta ar Sintiju rādīja adīja; Mārcis, Liāna un Gvido smēlās jaunumus no avīzēm. Norberts, Rinalds, Ingus, Gints, Andrejs, Artūrs un Inguss bija savākušies uz vienu lielu kāršu partiju, kurš nu beigās vinnēja – nav zināms. Zinātkārā Estere savas zināšanas mēģināja izrādīt, minot krustvārdu mīklas. Viktorija atcerējās jaunības aktrises gaitas un nu iejutās kā operators, kāda skaista latviešu filma nelika viņai mieru.
Ejot pastaigā pa skolas gaiteņiem, opīšus un omītes kaitināja trokšņošana, izaicinošs, mūsdienīgs apģērba, krāsotas lūpas un citas lietas, kas netika pieļautas viņu jaunībā.
Plkst. 10.50 – 11.10 pensionāri sanāca uz tējas dzeršanu, preses lasīšanu, kā arī apsprieda jaunākā baumas. Runā, ka skolotāja Mārīte esot vinnējusi tūkstoš latu, un nu visa klase braukšot ceļojumā.
Dienas noslēgumā – kāds labais darbiņš, par ko mēs gan jau vēl dzirdēsim. Malači desmitie – šodien viņi bija vienkārši neatvairāmi!!! Rīt? Nu rīt būs atkal jauna diena un ko tā nesīs, to mēs vēl redzēsim. Esiet gatavi uz visu!
Jūs mīlošie – vienpadsmitie ;)