Vēstures skolotāja rosināja jau rudenī rakstīt Starptautisko skolēnu pētniecisko darbu konkursam „Vēsture ap mums”. Pēc gara un ar starpgadījumiem pilna darba, aizsūtījām pētījumu uz Rīgu. Atnāca ielūgums uz konkursa noslēguma ceremoniju, kas notika 21. maijā Latviešu biedrības namā. Braucām ar tēti, mammu un skolotāju.

Es biju viena no 189 Latvijas skolēniem. Iespējams, biju pati jaunākā no visiem konkursa dalībniekiem.

Sākoties ceremonijai, ieradās valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņš apbalvoja tos skolēnus, kuri bija tikuši finālā – tikai 23. Apbalvoja arī 10 skolotājus, kas piedalās konkursā katru gadu, tai skaitā ari mūsu skolas vēstures skolotāju Birutu Irēnu Osīti. Šim konkursam šogad ir jubileja – 10. gads. Par dalību konkursā atzinību ieguvu arī es. Šogad fotografēšanās ar prezidentu vietā bija ekskursija pa prezidenta pili.

Izejot stingro pārbaudi, mūs ielaida krāšņajā pilī. Izpētot visas telpas, kuras veda līdz prezidenta kabinetam, nonācām pie tā. Mūs tur iekšā diemžēl nelaida. Palēnām devāmies uz 2.stāvu. Tajā atradās ģerboņu zāle, kur uz griestiem bija visu novadu un pilsētu ģerboņi, tostarp arī Pļaviņu pilsētas ģerbonis. Diemžēl 3. un 4. stāvā mēs netikām, jo tie ir ļoti sliktā stāvoklī. Kad bijām izstaigājuši prezidenta pili, izgājām tās dārzā. Tur daudz laika nepavadījām, jo bija jāiet uz dāvanu zāli. Tur man iepatikās tepiķis, uz kura bija uzšūts prezidents ar savu kundzi.

Laiks paskrēja nemanot. Man ir skaists sapnis… Es tiešām ceru, ka nākamreiz uz prezidenta pili došos jau kā prezidente. Un vēl – es noteikti savu 120 – gadīgo skoliņu arī aizvedīšu uz turieni paraudzīties.

Megija Lazdiņa (5.e)