2001. gada absolvente Sintija Liepiņa

Pļaviņu ģimnāzijā sāku mācīties 1989. gadā. Tas bija laiks, kad nēsājām skolas formas ar baltām apkaklītēm un mammas pina bizes ar lielām, baltām bantēm. Neiztrūkstoša sastāvdaļa svētku dienās bija baltais priekšauts un pusgarās zeķes ar bumbuļiem. Mans 1. septembris spilgtā atmiņā palicis ar to, ka “iezvanīju” 1. skolas dienu. Tas zvans šķita tik liels un smags. Pirmajā skolas dienā iepazinos ar klasesbiedreni Sanitu, kura kļuva par manu skolas laiku labāko draudzeni. Joprojām uzturam kontaktus un ik pa laikam tiekamies.

Vairāki sākumskolas gadi pagāja “mazajā solā” pie Daugavas. No 6. klases mācības uzsākām “lielajā skolā” – tagadējā Pļaviņu novada ģimnāzijas ēkā. Tas bija liels notikums.

Atmiņā palikuši daudz labu skolotāju, interesanti klasesbiedri, nodarbības ārpus mācību darba. Tas arī bija pats interesantākais, ka Pļaviņās bija iespēja darboties ārkārtīgi daudzos interešu pulciņos. Vislielāko paldies man jāsaka Pļaviņu ģimnāzijas skolotājiem, kas, redzot skolēnos talantu, mudināja virzīties un attīstīties. Jāteic, ka augstskolās un tālāk arī darbavietās visu ir jādara pašam. Neviens tevi neiedvesmos un nevirzīs, visu izteiks paša griba un “izsišanās” spējas. Es lepojos, ka Pļaviņu ģimnāzijas skolotāji man ir ielikuši ļoti labus zināšanu pamatus. Jo koks spēj aug, dzīvot un attīstīties tikai tad, ja tam ir spēcīgas saknes. Lūk, vairākas frāzes, kas spilgti palikušas prātā no skolotāju izteikumiem:

“Sportojiet un novērtējiet, ka sports tagad ir par velti, jo vēlāk par to maksāsiet lielu naudu” (fi zkultūras skolotājs Jānis Eiduks).

“Puiši, pirms kāzām meitenes pārbaudiet ķīmijas zināšanā. Preciet to sievieti, kurai ir ķīmijas zināšanas” (ķīmijas skolotājs Māris Siliņš).

“Jāni, tu pārāk skaļi aizcirti mana kabineta durvis. Ej un atvainojies manām durvīm” (latviešu valodas un literatūras skolotāja Gunta Žilde).

“Šo uzdevumu var atrisināt vienkāršāk. Tu atkal gribi braukt uz Rīgu caur Daugavpili” (matemātikas skolotāja Elvīra Ņikiforova).

Man ir patīkami ik pa laikam ciemoties Pļaviņās un satikt savus bijušos skolotājus un klasesbiedrus. Atmiņas par Pļaviņām un skolu vienmēr saistās ar ko patīkamu un jauku.