Paviu novada imnzija - skolas ka

Pļaviņu novada ģimnāzija

skola, kurā dators ir tavs draugs

Paviu novada imnzija - logo

1979. gada absolvente Ziedīte Auniņa (Auziņa)

2005.gada Žetona vakarā. Kl.audz. Maija Baklāne, Māris SiliņšMāris Siliņš kā ķīmijas skolotājs Pļaviņu vidusskolā sāka strādāt 1974. gadā, uzreiz pēc DPI un dienesta armijā. 1976./77. m.g. kļuva par toreizējās 9.b klases audzinātāju, kurā mācījos arī es, Ziedīte Auniņa. Bijām priecīgi, ka mūsu audzinātājs ir jauns, tikai 11 gadus vecāks par mums pašiem, un tik ļoti aizrautīgs! Neskatoties uz mazo vecuma starpību, tiešām jutāmies kā bērni, arī tad, kad skolotāja ģimenē piedzima meita Evita. Ar laiku sapratām, cik ļoti mums ir laimējies apgūt ķīmiju pie tiešām talantīga, sava priekšmeta milzīga entuziasta. Skolotājs nekad stundās neizmantoja mācību grāmatas, pierakstus veicām tikai no stāstītā un varu teikt, ka vēl šodien, pēc 40 gadiem, neesmu aizmirsusi “oks – red” vienādojumus, lai gan ikdienā ar tiem nav nekādas saskares. Bieži atceros teicienu, ka “ķīmija nesmird, ķīmija smaržo”. Šodienas acīm raugoties, saprotu, cik liela nozīme mūsu klases puišu raksturu un personību veidošanā bija tam, ka klases audzinātājs bija tieši vīrietis. Prātā palicis, ka skolotājs skolā vienmēr no rīta bija pirmais, enerģijas pilns un nekad nenogurdināms. Klases rīkotajos pasākumos un izbraukumos aktīvi līdzdarbojās, vienmēr dziedājām kopā viņa mīļāko dziesmu “Vijolnieks”.

Skolotājs ir kaislīgs sporta pasākumu līdzjutējs un pats aktīvi piedalījies kā tiesnesis pilsētas rīkotajos sporta pasākumos.

1979. gadā beidzu vidusskolu un tad ar skolotāju atkal nācās sadarboties jau kā ar manu bērnu Roberta, Raimonda un Sabīnes Auziņu skolotāju. Laimīga sagadīšanās lēma, ka arī Raimondam vidusskolā klases audzinātājs bija tieši Māris Siliņš. Laika gaitā skolotājs neko no savas harismas nebija zaudējis. Viņa audzēkņi visos laikos bija rajona un valsts ķīmijas olimpiāžu uzvarētāju vidū. No 2005. gada absolventiem ķīmiju studēt aizgāja seši (!!!) audzēkņi. Šobrīd Raimonds strādā farmācijas uzņēmumā “Grindex”, arī viņa sieva ir ķīmiķe.

Māris SiliņšKad ķīmiju skolā sāku apgūt es, Sabīne, jau daudz biju dzirdējusi par slaveno skolotāju. Uz ķīmijas kabinetu vienmēr devos ar lielu interesi un bijību. Ejot brāļu pēdās, izjutu lielu pienākuma apziņu stundās darboties cītīgi. Katru reizi, atverot ķīmijas valstības durvis, skolotājs smaidot teica “Labdien!” un apjautājās, kā iet brāļiem, mammai. Atceros, ka vidusskolā, skolotāja mudināta, apmeklēju Jauno ķīmiķu pulciņu un pat rakstīju Zinātniski pētniecisko darbu ar ķīmiju saistītā nozarē. Skolotājs lieliski prata motivēt savus audzēkņus. Ja katrs skolotājs tā mīlētu savu darbu un skolēnus… Protams, Māris Siliņš prata būt arī stingrs un tiešs, ja bijām to pelnījuši.

2012. gadā skolotājs aizgāja pensijā un beidza savas darba gaitas Pļaviņās. 38 nostrādātajos gados viņš bijis audzinātājs gandrīz 10 klasēm. Žetonu vakaros kabinets vienmēr ir pilns, visi audzināmie jūtamies kā viena ģimene. Audzinātājs vēl aizvien priecājas par katru, kuru ir spējis ieinteresēt un saistīt dzīvi ar viņa iemīļoto priekšmetu.

Cik nu mēs saprotam no tās ķīmijas – ar cilvēkiem ir tāpat kā ar oglekļa atomiem – no vieniem un tiem pašiem atomiem var sanākt gan zīmuļi, gan dimanti. Viss atkarīgs no savstarpējām saitēm…

Ar skolotāju vienmēr var sazvanīties, kad ir kāds jautājums par ķīmiju vai vienkārši tāpat, tas ir pats jaukākais.

Gribam teikt lielu PALDIES par visu, ko mūsu ģimenei ir iemācījis mūsu vislabākais un nenovērtējamais ķīmijas skolotājs!