No 15. līdz 18. oktobrim, mēs, bijušie un esošie Pļaviņu vidusskolas Eiropas Parlamenta vēstnieki un Politkluba pārstāvji, bijām Varšavā, kur piedalījāmies reģionālajā Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolu salidojumā. Salidojumā piedalījās skolas no Latvijas, Lietuvas, Polijas un Lielbritānijas. Kopā ar mums Latviju pasākumā pārstāvēja Priekules vidusskolas, Madlienas vidusskolas, Lielvārdes Edgara Kauliņa vidusskolas un Jēkabpils 2. un 3. vidusskolas Eiropas Parlamenta Vēstnieku komandas.

Divu dienu garumā mums bija iespēja piedalīties darbnīcās par Eiropas drošību, dezinformāciju, jauniešu lomu Eiropas Savienībā, Baltijas jūru un cilvēku radīto atkritumu samazināšanu, iejusties EP deputātu lomā, diskutēt, uzdot jautājumus, satikt jaunus cilvēkus, iepazīt Polijas kultūru, vēsturi un valodu, apmeklēt Varšavas Kultūras un zinātnes pili un baudīt vecpilsētas skatus.

Atgriezušies mājās, secinām, ka pasākums nudien bija izdevies. Esam uzlabojuši esošās zināšanas par ES un ieguvuši jaunas, nostiprinājuši savas komunikācijas, sadarbības un angļu valodas prasmes, ieguvuši jaunus draugus, labāk iepazinuši viens otru, kā arī izbaudījuši poļu kultūru un dzīvi viesnīcā.

Sirsnīgs paldies skolotājai Ivetai Krastiņai par motivēšanu, padomu un palīdzību ikdienā, kas ir par iemeslu tam, ka tiekam uzaicināti uz šādiem pasākumiem, EPVS programmas koordinatorei Jolantai Bogustovai par aicinājumu šai pasākumā piedalīties un iespēju man un Karlīnai pārstāvēt Pļaviņu vidusskolu, jau esot citas skolas rindās, un skolotājai Jolantai Nīcgalei, kura mūs pavadīja tālajā un pieredzi bagātinošajā braucienā!

Ceram piedalīties vēl kādos EPVS pasākumos, kā arī vēl kādreiz apciemot Varšavu!

Bijusī Pļaviņu vidusskolas EP vēstnieku un Politkluba prezidentes vietniece Elīza Kurcalte

Pārdomas par reģionālo EPVS salidojumu Varšavā

Absolvējot Pļaviņu vidusskolas 9. klasi, zināju, ka saglabāšu kontaktu ar bijušajiem pedagogiem un skolasbiedriem, tomēr negaidīju, ka vēl reizi varēšu pārstāvēt šo skolu kādā pasākumā, kur nu vēl tādā, kas norisinās vairākas dienas un piedevām vēl ārzemēs. Tomēr tā notika, un esmu pateicīga skolotājai Ivetai Krastiņai par mana veikuma, darbojoties Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolu programmā un skolas Politklubā 8. un 9. klasē, novērtēšanu un piedāvājumu piedalīties reģionālajā EPVS salidojumā Varšavā, EPVS programmas koordinatorei Jolantai Bogustovai par iespēju, arī esot citas skolas rindās, šajā pasākumā piedalīties, pārstāvot Pļaviņu vidusskolu, un skolotājai Jolantai Nīcgalei, kura mūs pavadīja garajā un nogurdinošajā, bet arī interesantajā un pieredzi bagātinošajā braucienā.

Trešdienas vakarā, ierodoties Varšavā, mani sagaidīja pirmais pārsteigums, proti, iepazīšanās aktivitātes laikā atklājās, ka visi ir atvērti un draudzīgi, tas palīdzēja ātri iejusties jaunajā vidē.

Ceturtdiena iesākās ar atklāšanas uzrunām, aizraujošu ievadu Polijas kultūrā, vēsturē un valodā un vēl vienu iesildošo aktivitāti – “Cilvēku bingo” -, tam sekoja diskusiju panelis par jauniešu balss nozīmi Eiropas Savienības uzlabošanā, kurā piedalījās Eiropas Komisijas Komunikācijas ģenerāldirektorāta Resursu direktorāta direktore Paulīna Bovingtone-Forāna (Paulina Boveington-Fauran) un Latvijas, Lietuvas un Polijas Eiropas Parlamenta biroju vadītāji. Diskusiju panelī tika pārrunāts jauniešu ieguldījums ES uzlabošanā, veidi, kā jauniešiem iesaistīties ES norisēs, paust savu viedokli, ES institūciju komunikācija ar jauniešiem, kā arī balsošanas nozīme (neļaut citiem izlemt tavā vietā). Pēc tam tikāmies ar Eiropas Parlamenta deputāti un Polijas kādreizējo izglītības ministri Annu Zalevsku, kura bija izvēlējusies interesantu sarunas formu, proti, runāja poliski, viņas sacīto tulce pēc tam pārtulkoja angļu valodā. Deputāte pastāstīja par EP “politisko virtuvi” un kompromisu rašanu, lai spētu pieņemt visai ES svarīgus lēmumus. Taisnības labad gan jāsaka, ka jautājumus viņai pamatā uzdeva poļi, kuri vēlējās plašāk uzzināt par lēmumiem, ko Zalevskas kundze pieņēmusi, esot izglītības ministres amatā, kā arī par atsevišķiem deputātes izteikumiem Eiropas Parlamentā.

Pēc sarunām un diskusijām bija pienācis laiks doties uz darbnīcām. Pēc nejaušības principa bijām sadalīti lielākās grupās, katrai grupai bija paredzēts apmeklēt vien dažas no piedāvātajām sešām darbnīcām. Grupa, kurā biju es, ceturtdien kā pirmo apmeklēja darbnīcu par Baltijas jūru. Darbnīcā uzzinājām, kā Baltijas jūra saista Latviju, Lietuvu, Poliju un Lielbritāniju, proti, Baltijas jūra ir piesārņotākā jūra Eiropā un viena no piesārņotākajām jūrām pasaulē (piesārņojums pa ūdens ceļiem nonāk arī līdz Lielbritānijas krastiem), kam par pamatu ir, pirmkārt, eitrofikācija (ūdenstilpju piesātināšanās ar augu barības vielām, kas veicina ūdensorganismu pārmērīgu savairošanos un ūdenstilpju aizaugšanu), otrkārt, kuģu vraki Baltijas jūras dzelmē, īpaši bīstami ir kuģi, uz kuru klāja norgimšanas brīdī bija nafta un ķīmiskie ieroči, piemēram, iprīts, jo kuģu vraki lēnām sairst, un palielinās iespēja, ka šīs vielas varētu izplūst ūdenī, treškārt, piesārņojuma vairošanos veicina Krievijas “ēnu flote”, jo tajā ietilpstošie kuģi, kas nelegāli pārvadā Krievijas naftu un gāzi, ir veci, tajos var būt sūces, pastāv noplūdes risks, šie kuģi arī veic enkuru sabotāžas, proti, velk enkuru pa vietām, kur jūrā atrodās interneta kabeļi un gāzes cauruļvadi. Runājām par eitrofikācijas mazināšanas iniciatīvām, kvalitatīvo kartēšanu, kas nepieciešama, lai precīzi noteiktu vraku atrašanās vietas, un Krievijas izvērsto hibrīdkaru, kurā agresorvalstij svarīgākais ir palikt nepamanītai savos nodarījumos un sēt bailes un neuzticību starp citām valstīm. Secinājām, ka Baltijas jūra ir mūsu visu kopējais labums, tāpēc mums par to jārūpējās, jo tā ietekmē valsts ekonomiku, ekoloģisko situāciju un aizsardzību.

Kā nākamo apmeklējām darbnīcu par cilvēku radīto atkritumu samazināšanu (“zero waste”). Sākām ar spēli, kurā vajadzēja minēt, vai dotajā ES valstī viens cilvēks rada vairāk vai mazāk atkritumus nekā kādā citā valstī. Darbnīcas turpinājumā noskaidrojām jēdziena “ātrā mode” (“fast fashion”) definīciju (liels daudzums zemas kvalitātes apģērba) un ES mērķi samazināt nekvalitatīvu tekstilizstrādājumu pārmērīgu patēriņu, pārrunājām ES direktīvu, kas paredz stingrākus noteikumus, lai cīnītos pret zemas kvalitātes tekstilizstrādājumu pārmērīgu ražošanu un patēriņu, aizliegumu iznīcināt produkciju, ko nav izdevies pārdot, jaunus likumus par atkritumiem, it īpaši, tekstilatkritumiem, “zaļmaldināšanas” (“greenwashing”) (nepatiesas informācijas izplatīšanas par to, ka kāds produkts ir dabai draudzīgs) samazināšanu un ražošanas caurredzamības veicināšanu, juridiski saistošus mērķus un pasākumus, sociālās un darba tiesības un vides un dzīvnieku labklājību. Grupās diskutējām par materiāliem, no kuriem ražots mūsu apģērbs un veidiem, kā varam samazināt atkritumu daudzumu. Kā mans personiskais pozitīvais aspekts jāmin fakts, ka, grupā izdiskutējušas minētās tēmas, sākām runāt par sadzīviskām lietām (no kurienes ir mūsu rotaslietas, kur mēs iepērkamies, vai mums ir mājdzīvnieki vai brāļi/māsas u.tml.).

Pēc darbnīcām mums bija brīvs vakars, lai apskatītu pilsētu. Mēs, Pļaviņu vidusskolas pārstāvji, devāmies garā pastaigā pa naksnīgo vecpilsētu, konstatējām atsevišķu ēku līdzību ar celtnēm Rīgā, kā arī iegriezāmies suvenīru veikalā un kādā poļu pārtikas veikalā.

Piektdien mūsu grupai bija iespēja iejusties EP deputātu lomā, piedaloties šim nolūkam domātā spēlē. Pirms spēles mums tika izsniegti mobilie telefoni, uz kuriem tika sūtīta informācija un paziņojumi. Tikām sadalīti četrās izdomātās politiskajās grupās un mums, kopīgi diskutējot, uzklausot dažādus viedokļus un aizstāvot savējo, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, un meklējot kompromisus ar Eiropas Komisiju, izdevās pieņemt divus likumprojektus par saldūdens saglabāšanu un pieejamību ES un cilvēku identificēšanu, izmantojot zem ādas ievietotus čipus. Manuprāt, pašiem izmēģinot “iekāpt EP deputātu kurpēs”, radās lielāka izpratne par Eiropas Parlamenta darbu sadarbībā ar citām Eiropas Savienības institūcijām, lēmumu pieņemšanu un kompromisu rašanu.

Līdz ar to darbnīcas bija noslēgušās, un mēs devāmies apmeklēt augstāko ēku Polijā – Varšavas Kultūras un zinātnes pili -, kas vizuāli līdzinās mūsu Zinātņu akadēmijai, un no kuras 30. stāva paveras elpu aizraujošs skats uz pilsētu.

Pēc tam atgriezāmies viesnīcā, lai dalītos iespaidos, uzņemtu kopbildi un veikt vienu pēdējo aktivitāti – grupās diskutētu par veidiem, kādos popularizēt ES individuāli un kopienā, lokāla un nacionālā/ES mērogā. Diskusiju starplaikā varēju demonstrēt savas zināšanas un skaidrot kolēģiem no Polijas, pie kāda valodu koka zara pieder latviešu valoda, un kā citas valodas to ietekmējušas. Vakarā bija iespēja apmeklēt kluso diskotēku (“silent disco”), ko lielākā daļa no mūsu Pļaviņu pulciņa arī izmantoja.
Tā nu reģionālais EPVS salidojums bija noslēdzies, un nākamajā rītā mēs uzsākām garo mājupceļu, ieguvuši jaunus iespaidus, zināšanas, pieredzi un apņemšanos to visu likt lietā. Sadzīviska atkāpe, ēdināšana un apstākļi viesnīcā bija izcili.

Elīza

***

Manuprāt, EP Vēstnieku skolu salidojums bija ļoti izdevies. Četru dienu garumā satiku jaunus cilvēkus, uzlaboju zināšanas par Eiropas Parlamentu un ieguvu svarīgu pieredzi visa pasākuma laikā.
Nedaudz pārsteidza, cik draudzīgi un saprotoši bija arī citu valstu skolēni, neviena saruna nebija garlaicīga vai vienmuļa. Iepazinu jauniešus no Lietuvas, Polijas, Anglijas un arī no Latvijas. Ļoti izbaudīju saliedēšanās aktivitātes, it īpaši “cilvēku bingo”, kur meklējām kategorijām atbilstošus cilvēkus, piemēram, kādu no Polijas, kas spēlē mūzikas instrumentu.

Divas dienas piedalījos arī darbnīcās. Pirmā no tām bija lomu spēle, kur iejutos EP deputāta lomā, un ar grupu pieņēmām svarīgus lēmumus. Šī darbnīca lieliski parāda, ar ko saskarās EP deputāti un cik sarežģīti ir pieņemt lēmumu, kas der visiem. Lai nonāktu pie kopēja kompromisa bija nepieciešamas arī spējas argumentēt un komunicēt.
Otrā darbnīca jau bija dzirdēta skolā, darbnīca par Eiropas drošību, tomēr šoreiz drošības problēmas risinājām Eiropas līmenī. Uzzināju cik daudz riski un iespējamas problēmas rodas no viena atgadījuma. Žanete Ozoliņa, kas darbnīcu vadīja, izvirzīja svarīgu jautājumu, kāpēc? Kāpēc migrēja no Baltkrievijas? Kāpēc notikuši “blackouti”? Tikai tad, ja ir atbilde uz šo jautājumu, var risināt problēmu.

Brīvajā laikā arī apskatot Varšavas pilsētu, to varētu salīdzināt ar Latviju. Kultūras un zinātnes pils pielīdzināma Rīgas Zinātņu akadēmijai, Świętokrzyski tilts ir kā pilnīgs atdarinājums Vanšu tiltam, un pati pilsēta brīžiem atgādina Rīgas vecpilsētu.

Lai gan ceļš bija garš un neērts, atpakaļ braucot, bijām sapazinušies ar Priekules vidusskolas skolēniem, un laiks pagāja divreiz ātrāk. Jūtos pagodināta un pateicos par aicinājumu piedalīties, salidojums tiešam bija aizraujoša pieredze.

Viviāna

***

Braucienā uz Vēstnieku skolu salidojumu Varšavā es uzzināju daudz interesantu faktu un iepazinu vairākus cilvēkus. Jau pirmajā iepazīšanās aktivitātē es atradu kopīgu valodu ar daudziem. Ievada runas un lekcijas lielākoties bija iedvesmojošas un man visvairāk patika uzzināt nedaudz par Polijas vēsturi un personībām. Grupu aktivitātes bija aizraujošas, lai gan lika iziet no komforta zonas. Brīvajā laikā man izdevās tuvāk iepazīt savus skolasbiedrus un jautri kopā pavadīt laiku. Varšavā pavadītajās dienās iegūtās atmiņas es nekad neaizmirsīšu.

Evita

***

Kad izdzirdēju par braucienu uz Varšavu, es zināju, ka būs obligāti jāpiedalās. Manas sākotnējās domas par to, ka šī būs lieliska iespēja uzzināt vairāk par EPVS darbību, poļu un citu valstu kultūru, kā arī labāk iepazīt savus skolasbiedrus un citus Latvijas skolēnus apstiprinājās. Mēs, ar dažādu nodarbību, darbnīcu un lekciju palīdzību, izpratām, kas notiek Eiropas Parlamentā un kā tiek risinātas dažādas aktuālas tēmas Eiropas Savienībā, vajadzēja piedāvāt arī savus risinājumus. Viesmīlība bija patīkama. Pēc visām obligātajām nodarbībām mēs devāmies apkārt un izpētījām Varšavu, kā arī vienkārši pavadījām laiku viens ar otru, spēlējot galda spēles un runājot. Šis izbrauciens noteikti paliks manā prātā un sirdī uz ilgu laiku, un es esmu pateicīga, ka mūsu skola tika uzaicināta.

Keita

***

Esmu ļoti pateicīga par iespēju piedalīties Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolu salidojumā. Tikšanās ar citu valstu pārstāvjiem ļāva saprast, cik dažādi un vienlaikus līdzīgi mēs visi esam. Diskusijas, darbnīcas un prezentācijas rosināja domāt par to, kā jaunieši var ietekmēt Eiropas Savienību. Pasākumā izdevās izveidot jaunus kontaktus ar skolēniem gan no Latvijas, gan no ārvalstīm. Polijas pārstāvji īsi iepazīstināja ar valsts valodu, kultūru un vēsturi. Brauciena laikā bija iespēja iepazīt arī Varšavas apkārtni, tai skaitā apmeklēt Varšavas Kultūras un zinātnes pili. Atgriežoties mājās, līdzi tika atvestas ne tikai jaunas zināšanas, bet arī motivācija turpināt darboties savas skolas un sabiedrības labā.

Agrita

***

Ceļojums uz EPAS pasākumu Varšavā man ļoti patika un es daudz, ko jaunu ieguvu. Pirmkārt, nodrošināta viesnīca bija ērta un piedāvaja garšīgu ēdienu. Ceļojuma laikā sadraudzējos ar saviem skolas biedriem, kas padarīja visu pasākumu jautrāku. Mana mīļākā lekcija bija par Polijas kultūru un vēsturi, nezināju, ka spēle “Witcher” ir balstīta Polijas vēsturē, bet mīļākā darbnīca bija “Youth”, kur kopīgiem spēkiem vajadzēja izveidot video sociālajiem medijiem, tā es sadraudzējos ar cilvēkiem ne tikai no Latvijas, bet arī Lietuvas un Anglijas. Protams, arī sadraudzējos ar cilvēkiem ārpus darbnīcām, piemēram, ar polieti, ar kuru apspriedām mūsu dažādās kultūras, un mums pat sanāca sarunas ar vienu spāņu skolotāju, kurš piedāvaja pievienoties mūsu galda futbola spēlei. Kā arī, mūsu skolas kompānija izveidoja labus kontaktus ar Priekules vidusskolu. Protams, visa šī komunikācija pārbaudīja un uzlaboja manas angļu valodas prasmes. Brīvajā laikā bija iespēja apskatīt Varšavu, tā bija skaista, un es ceru, ka būs iespēja to kādreiz apciemot atkal. Viss šis pasākums iedvesmoja mani censties iesaistīties vēl Eiropas Savienības institūciju rīkotos pasākumos nākotnē.

Karlīna

***

Manuprāt, EPAS pasākums Varšavā bija ļoti jauks, jo man patika satikt daudzus cilvēkus no citām valstīm, kā arī uzzināt daudz ko jaunu par Eiropu.
Visvairāk man patika darbnīcas, kurās varēja pats iesaistīties un sadarboties ar citiem cilvēkiem, bet mani arī lekcijas, kurās es daudz ko jaunu un interesantu uzzināju, aizrāva. Varšava, kā pilsēta, man likās ļoti skaista un ceru, ka būs iespēja tur atkal atgriezties un iesaistīties citos EPAS pasākumos.

Jēkabs