Paviu novada imnzija - skolas ka

Pļaviņu novada ģimnāzija

skola, kurā dators ir tavs draugs

Paviu novada imnzija - logo

Lieldienas

Sanita Placēna, 6.a klases
Preses nodaļas vadītāja

zakisLieldienas ir svarīgi kristiešu svētki, kuros tiek svinēta Jēzus Kristus augšāmcelšanās trešajā dienā pēc krustā sišanas. Lieldienas ievada Klusā nedēļa ar Pūpolsvētdienu, Zaļo ceturtdienu, Lielo piektdienu un Kluso sestdienu, bet svētdienā tiek atzīmētas pirmās Lieldienas. Otrās Lieldienas ir nākamās nedēļas pirmdiena. Katrai dienai ir īpaša nozīme. Par tradīciju kļuvuši arī daudzi pagāniskie Lieldienu svinēšanas elementi. Mūsdienās vispārpieņemtais Lieldienu datums ir pirmā svētdiena pēc pirmā pilnmēness, pēc pavasara ekvinokcijas vai tās laikā. Pēc Lieldienām, dienām paliekot arvien garākām, nakts tumsa samazinās, bet dienas gaisma palielinās. Šo “gaismas uzvaru pār tumsu” senās baltu tautas atzīmēja ar pavasara saulgriežu svinībām. No tā arī varētu būt radies svētku nosaukums – Lieldienas – laiks, kad diena ir kļuvusi lielāka par nakti. Katrā ģimenē šīs tradīcijas ir savādākas. Lieldienu datums ir mainīgs, jo tas ir atkarīgs no Mēness fāzes. Lieldienās ripina un krāso olas,kā arī šūpojas. Šūpošanās Lieldienās ir maģisks rituāls, kas simboliski atdarina saules šūpošanos un dancošanu Lieldienu rītā. Jo augstāk šūpojas, jo labāka raža būšot gaidāma. Šūpojas visas Lieldienas un bieži vien arī nedēļu pēc tām tādēļ, lai vasarā odi nekostu. Pēc Lieldienām šūpoles parasti izjauc un sadedzina, lai raganām nebūtu kur šūpoties.  Dainās gan nav pārliecinošu norādījumu par olu krāsošanas ieražu senatnē. Vairākums dainu runā par zelta, sudraba un baltām olām. Tāpēc var secināt, ka olu krāsošana ieviesusies jaunākajos laikos. Lai olas būtu raibākas, tā var vārīt krāsainās lupatiņās. Vienā vietā var iebērt putraimus, otrā ielikt kādu krāsainu bērzu lapiņas, egļu skujas, sūniņas, dažādus ziedus, zālītes vai vienkārši notīt ar krāsainu dziju.

Līksmus svētkus!