Decembris ir savāds mēnesis – robežu un sapņu laiks. Robežu – atskatīšanās laiks, kad paveikto un aizmirsto, kad visu notikušo un nenotikušo vēlamies sasiet kā sīpolu virteni un nolikt- te nu ir. Sapņu laiks, jo kaut mazu daļiņu no sapņa katrs var ienest arī savās mājās. Decembris lauž ikdienas līkni, noslēdz ciklu, lai atkal sāktos viss no jauna. Izmainīt nevar neko, bet ar jaunu sparu iesākt jauno- to gan. Ir jāiekāpj baltajā – sapnī un ziemas klusumā, ir jāiekāpj arī melnajā- garajos vakaros, kad citreiz tumsa iezogas sirdī. Kā sarma pārvērš kokus par pērlēm izšūtām mežģīnēm, tā sapņi pārvērš mūs! Lai tie virknējas kā spožas mantiņas svētku egles zaros katrā mājā. Lai protam izvērtēt to, kas bijis, un priecāties par to, kas tuvojas. Un nevajag dāsnas dāvanas – pietiks ar smaržīgu egles zaru, ar svecīti, pietiks ar sirsnību un mirkli sarunai!
Sapņosim! Svinēsim svētkus! Piepildīsim klusumu! Iedegsim gaismiņas dabā un sevī!

Skolas preses ministrija