Otrajā semestrī sociālo zinību stundā mēs mācījāmies par to, kas ir ziedojumi, kādiem nolūkiem tiek lūgts ziedot. Pārrunājām, kuri no mums to jau ir darījuši. Stundas laikā radās ideja – sarīkot labestības pasākumu un doties ciemos uz dzīvnieku patversmi.
28.aprīlī šo ideju ar vecāku atbalstu  arī realizējām. Mūsu 4.a klase kopā ar audzinātāju devās uz Jēkabpils dzīvnieku patversmi. Mūsu mazākajiem draugiem, dzīvniekiem,  kopā ar vecākiem bijām sarūpējuši dāvanas – konservus, putraimus un baltmaizi, kā arī segas, spilvenus, matraci, palagus, pārvalkus un dvieļus.
Jēkabpilī mūs sagaidīja kopēja Lidija, kura iepazīstināja ar suņiem. Šobrīd patversmē mājvietu raduši 30 dažādu šķirņu suņi un kaķi.
Mūs aizkustināja stāsti par to, kāds ir bijis katra sunīša liktenis un kāpēc tie nokļuvuši patversmē. Uzzinājām, ka arī mūsu novada klaiņojošie dzīvnieki tiek aizvesti uz šo patversmi. Par to rūpējas pašvaldības policisti – Zane un Aleksandrs.
Patversmes darbinieki mums ļāva sunīšus arī pabarot. Mēs bijām ļoti priecīgi un laimīgi, jo patversmes darbinieki ļāva ar mazajiem sunīšiem arī parotaļāties.
Dodoties prom suņu acis bija skumjas, jo katrs patversmes iemītnieks vēlējās, lai šī būtu pēdējā diena, ko viņš pavada patversmē. Arī daudzi no mums vēlējās paņemt uz mājām kādu sunīti.
Darīsim labu mūsu mazajiem draugiem! Nepametīsim viņus nelaimē! Ja arī nevienu dzīvnieku nevaram paņemt uz mājām, tad aizvedīsim viņiem kādu gardumiņu, paspēlēsimies, lai kaut reiz sunīšu sirsniņas sajūt rūpes un mīlestību, kā arī to, ka viņi nav pamesti likteņa varā.

4.a klases skolniece Samanta Jansone un audzinātāja Ilona Lazda

Foto – 4.a klases skolnieks Gvido Eizāns

Pirms 25 gadiem 1990. gada 4. maijā ar balsojumu par Neatkarības deklarāciju aizsākās  ceļš uz Latvijas valstiskuma atjaunošanu.
1990. gada marta un aprīļa vēlēšanās, kurās piedalījās 81,3% no balsstiesīgajiem, ievēlētajā Augstākajā Padomē bija izveidojušās divas politisko partiju grupas. Viena iestājās par Latvijas neatkarību un tirgus reformām, apvienojoties ap Latvijas Tautas frontes (LTF) frakciju (134 deputāti no 201), bet otra grupa, kurā galveno lomu spēlēja “Līdztiesība” (57 deputāti), iestājās par sociālismu un dalību.
Augstākās Padomes pirmajā sesijā 1990. gada 4. maijā notika LTF frakcijas ierosinātais balsojums par deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu pieņemšanu.
Šajā dienā 134 no 201 Augstākās padomes deputātiem nobalsojot pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Augstākā Padome noteica valsts varas “de facto” atjaunošanai pārejas periodu, kas beidzās ar Latvijas Republikas 5.Saeimas sasaukšanu.
Neatkarības deklarācijas idejas un uzmetuma autors bija Egils Levits. Pašas Neatkarības deklarācijas pamati tika iezīmēti 1990.gada 22.februārī laikrakstā Literatūra un Māksla publicētajā E.Levita rakstā Latvijas tiesiskais statuss un 18.marta vēlēšanas, kuru atbalstīja Latvijas Tautas fronte.
Deklarācijas preambulā (ievaddaļā) konstatēts, ka Tautas Saeima, kas tika ievēlēta 1940.gadaprettiesiskās, antikonstitucionālās vēlēšanās, nevarēja paust tautas gribu un tai arī nebija tiesību lemt par valsts politiskās iekārtas maiņu un atteikšanos no suverenitātes. Saskaņā ar Satversmi Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā suverēnā vara pieder tautai un to mainīt var vienīgi tautas nobalsošanā. Tā kā Satversmē noteiktā procedūra nebija ievērota, Latvija nekad nebija iestājusies Padomju Savienībā un juridiski joprojām bija neatkarīga. Pamatojoties uz to un Latvijas iedzīvotāju gribu, kas pausta ievēlot vairākumā deputātus, kas atbalstīja neatkarības atjaunošanu, Augstākā Padome lēma, ka atjaunojama arī faktiska Latvijas neatkarība.

Visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam.(skaties šeit https://www.youtube.com/watch?v=qLDMMsRBSUQ ) Deputāti, kas pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.

Demonstrācija Daugavas krastmalā. Abos krastos un uz tiltiem pēc dažādiem datiem pulcējās 20% Latvijas iedzīvotāju. Publicitātes foto
Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūtīja vēstījumu PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu. Šāds vēstījums tika nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām.
Kaut arī Neatkarības deklarācijas pieņemšana vēl nenozīmēja, ka Latvijas Republika tiešām ir neatkarīga, tomēr līdz ar to sākās valsts atjaunošanas periods.

8.a klases preses nodaļa

Ik gadu 4.maijs ir valsts svētku diena — šajā datumā 1990.gadā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” un Latvija atkal kļuva par brīvu un neatkarīgu valsti. Mēs katrs šo rītu sagaidām ar savām domām un sajūtām, atmiņām un viedokli. Tā ir viena no dienām gada ritumā, kad  jūtamies  lepni par savu valsti.  Mēs varam mīlēt Latviju ik dienu tikai par to vien, ka tā ir. Un vēl-  Latvija ir skaista. Latvija garšo pēc īstas rupjmaizes. Latvija vasarās dzied un dejo. Latvijā vien var redzēt limuzīnu, tādu īpašu- Jāņu nakts krāsā. Latvijā skan(arī Lietuvā) vienīgā mūsdienās vēl saglabājusies baltu valoda. Latvijai cauri vijas Lielvārdes josta – tautastērpa elements, kas sevī ietver informāciju par kosmosu un latviešu izcelšanos. Latvijā ir krāšņas un pārsteidzoši skaistiem mā­koņiem rotātas debesis, rudzu lauki, … Un vēl, vēl…
Ir  divas pasaules- Lielā un katram Savējā, bet ir tikai viena Latvija- mūsu Latvija, mūsu pasaule- tuva, skaista un plaukstoša! Priecāsimies par mūsu mazo un mīļo Latviju! Saudzēsim, sargāsim un cienīsim Latvijas Valsti!

Skolas preses ministrija

Nekas šajā pasaulē nav tik mūžīgs kā mīlestība un zeme, tāpēc ir svētīgi iemācīties ar zemi sarunāties un dzīvot pēc mīlestības noteikumiem. Un nav jābaidās, jo saruna ar zemi ir trauslā stādiņa  nodošana Zemes mātei, bet mīlestības noteikumi ir tikai divi- darīt no sirds un būt kopā. Patiešām nav jābaidās- mēs sasniegtu krietni vairāk, ja iemācītos sapņos ieguldīt tikpat daudz enerģijas, kā iztērējam bailēs un nemierā. Un kāpēc nesapņot tieši maijā? Maijā ir daži datumi, kad pēc norisēm dabā var prognozēt  laiku- 1. maijs ir Lapu diena, un, ja šī diena ir saulaina un silta, mēneša beigas būs vēsas un arī vasara būs vēsa. Savukārt, ja ievas sāk ziedēt pirms 6. maija, vasara solās būt karsta. Par karstu vasaru liecinot arī saullēkts 13. maijā – ja tas ir skaidrs, tad vasara būšot karsta.

Lai mums enerģijas pilns lapu mēnesis, lai nenokavējam satikšanos ar ievu ziedēšanas trakumu, lai visiem, visiem, izdodas sajust maija skaistumu pļavās, birzīs un Daugavas viļņu saspēlē!

Preses ministrija