4. maijs – Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas gadadiena
Pirms 25 gadiem 1990. gada 4. maijā ar balsojumu par Neatkarības deklarāciju aizsākās ceļš uz Latvijas valstiskuma atjaunošanu.
1990. gada marta un aprīļa vēlēšanās, kurās piedalījās 81,3% no balsstiesīgajiem, ievēlētajā Augstākajā Padomē bija izveidojušās divas politisko partiju grupas. Viena iestājās par Latvijas neatkarību un tirgus reformām, apvienojoties ap Latvijas Tautas frontes (LTF) frakciju (134 deputāti no 201), bet otra grupa, kurā galveno lomu spēlēja “Līdztiesība” (57 deputāti), iestājās par sociālismu un dalību.
Augstākās Padomes pirmajā sesijā 1990. gada 4. maijā notika LTF frakcijas ierosinātais balsojums par deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu pieņemšanu.
Šajā dienā 134 no 201 Augstākās padomes deputātiem nobalsojot pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Augstākā Padome noteica valsts varas “de facto” atjaunošanai pārejas periodu, kas beidzās ar Latvijas Republikas 5.Saeimas sasaukšanu.
Neatkarības deklarācijas idejas un uzmetuma autors bija Egils Levits. Pašas Neatkarības deklarācijas pamati tika iezīmēti 1990.gada 22.februārī laikrakstā Literatūra un Māksla publicētajā E.Levita rakstā Latvijas tiesiskais statuss un 18.marta vēlēšanas, kuru atbalstīja Latvijas Tautas fronte.
Deklarācijas preambulā (ievaddaļā) konstatēts, ka Tautas Saeima, kas tika ievēlēta 1940.gadaprettiesiskās, antikonstitucionālās vēlēšanās, nevarēja paust tautas gribu un tai arī nebija tiesību lemt par valsts politiskās iekārtas maiņu un atteikšanos no suverenitātes. Saskaņā ar Satversmi Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā suverēnā vara pieder tautai un to mainīt var vienīgi tautas nobalsošanā. Tā kā Satversmē noteiktā procedūra nebija ievērota, Latvija nekad nebija iestājusies Padomju Savienībā un juridiski joprojām bija neatkarīga. Pamatojoties uz to un Latvijas iedzīvotāju gribu, kas pausta ievēlot vairākumā deputātus, kas atbalstīja neatkarības atjaunošanu, Augstākā Padome lēma, ka atjaunojama arī faktiska Latvijas neatkarība.
Visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam.(skaties šeit https://www.youtube.com/watch?v=qLDMMsRBSUQ ) Deputāti, kas pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.
Demonstrācija Daugavas krastmalā. Abos krastos un uz tiltiem pēc dažādiem datiem pulcējās 20% Latvijas iedzīvotāju. Publicitātes foto
Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūtīja vēstījumu PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu. Šāds vēstījums tika nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām.
Kaut arī Neatkarības deklarācijas pieņemšana vēl nenozīmēja, ka Latvijas Republika tiešām ir neatkarīga, tomēr līdz ar to sākās valsts atjaunošanas periods.
8.a klases preses nodaļa