Jānis Andersons,

skolēnu pašpāraldes Vides ministrs

 

Labdien, labvakar, kas nu kuram tuvāks šai brīdī!

Ir pagājuši četri mēneši kopš vadu skolas pašpārvaldes Vides ministriju. Kāds bijis šis laika posms, par ko uzrakstīt jums? Tāpēc es improvizēšu un lūdzu nenosodiet mani!
Pirmais semestris ir pagājis, skolotāji atzīmes izlikuši, skolēni liecības saņēmuši, mums kļūst jautrāks prāts, jo,mācoties 12. klasē, esmu sapratis, ka pirmajā semestris ir vieglāks nekā otrais semestris,  tas  ir garāks.

Laiks skrien, un nekas nestāv uz vietas. Es un daļa Vides ministrijas klašu nodaļu vadītāji esam paveikuši daudz, ir izveidoti dežūrklašu noteikumi, kuri līdz šim vēl nebija,izveidots  nolikums “Gada dežūrklase”, “Gada virdežurants”.  Abi normatīvie dokumenti apspriesti klašu kolektīvos un pieņemti skolas parlamentā.Rezultātā dežūrklašu noteikumi tika pieņemti un ceru, pat ļoti (jo tas ir pilnīgi iespējams), ka mans pirmais un arī pēdējais skolā konkurss tiks realizēts. Ceru, ka apmierinās rezultāts, jo ne jau es viens strādāju pie nolikuma, man ar padomu un redakcionāli palīdz gan skolotāja – konsultante Armanda Lasmane, gan 10.klases skolniece Lelde Kiopa, kā arī direktores vietniece izglītības jomā audzināšanas darbā Iveta Krastiņa, kas ir viena no galvenajām virzītājām, lai šo nolikuma izstrādātu un apstiprinātu.

Būdams Vides ministra amatā, esmu šajā laikā panācis nedaudz, uzvedība nedaudz progresējusi. Priecājos, ka daudzi skolēni, ieraugot mani, jau saprot, ka jāuzvedas tā, lai netiktu pārkāpti noteikumi. Turpināšu kārtību, uzvedību un atbildību prasīt arī nākamajā gadā.

Svarīgs uzdevums ir dežūru nodošana-pieņemšana, kas notiek katru piektdienu pēc trešās mācību stundas.Lielākā problēma ir dežūru kartītes, kuras diemžēl diezgan bieži dežuranti  aizmirst  atdot saviem virsdežurantiem, vai tās  ir sabojātas, esmu aicinājis iesniegt priekšlikumus šajā jomā, diemžēl  to nav.  Man būtu patīkami, ja visi priekšlikumi, ko man darīt ar dežūru kartītēm , tiktu iesniegti  personīgi un  rakstiski, lai varētu pārrunāt  iespējamo risinājumu.  Zinām, ka dežūru kartītes mūžam nevarēs lietot, bet ko darīt, kādu rast risinājumu?  Vienu zinu, katram dežurantam atrast  kādu labdari, lai uzdāvina, tad arī mazāk radīsim nepatīkamus brīžus sev un citiem. Varbūt pamēģiniet?

Paldies visiem skolēniem, skolotājiem par atsaucību, īpaši tiem, kas izteica priekšlikumus Vides ministrijas gada darba plānam,dežūrklases noteikumiem un nolikumam, to bija maz, bet tomēr bija.  Es būtu ļoti priecīgs, ja klasēs aktīvi tiktu diskutēts un pārrunāts Vides ministrijas rīkotajās sēdēs runātais.

Tuvojas Ziemassvētki, kad katru gadu no jauna gaidām brīnumu, kas nesīs gaismu, cerību, ticību un mīlestību mūsu sirdīs, ģimenēs, valstī, pasaulē. Tādēļ novēlu gan skolotājiem, gan skolēniem bagātīgus un pārsteigumu pilnus svētkus, lai šajās brīvdienās ikvienam notiek kaut kas negaidīts un pārsteidzoši patīkams . Lielu paldies vēlos pateikt skolotajai Ivetai Krastiņai, kas palīdzēja man dažādās jomās, kā arī skolotājai- konsultantei Armandai Lasmanei. Lai katrs skolēns, kuram tika aizrādīts, aizdomātos par savu uzvedību,un ceru, ka skolā manāmi uzlabosies uzvedība un pienākumu izpilde pret pašu pieņemtajiem un parakstītajiem skolas iekšējās kārtības noteikumiem.

Lai mūsu dzīve skolā top vēl interesantāka mūsu pašu dēļ un mūsu izdarīto – vai neizdarīto – izvēļu dēļ.