„Es ticu, ka ir brīnumi,
Kas necerēti nāk,
Un daiļu sapņu pasauli
Ap sevi radīt sāk.”

Ziemassvētku gaidīšanas laikā parasti notiek neparasti notikumi. Arī mēs, 1.b klases skolēni,vēlēdamies redzēt ko brīnumainu, 20.decembrī devāmies uz Krustpils pili tikties ar Ziemassvētku vecīti un pils rūķiem.

Pilī mūs sagaidīja tikai lielās rūķenes, jo mazie bija nolēmuši padraiskoties. Tāpēc visi kopā centāmies uzmeklēt palaidnīgos rūķīšus,kuri aiz sevis bija atstājuši pa kādai cepurei un pazaudētai kurpītei.

Meklēdami tos lielajā zālē, izspēlējām teātri par Sniegbaltīti un septiņiem rūķīšiem. Darba kabinetā mūs sagaidīja strādīgākais rūķis, kurš pastāstīja par skolēnu labajiem darbiem, mācoties skolā un ārpus skolas. Skolēni to apstiprināja, teikdami:” Jā, tā ir patiesība! Tas ir par mani!” Tālāk devāmies uz nākamo istabu, kur bērni iejutās rūķu lomā, gatavodami no vaska svecīti. Kad tā bija gatava, skolēni aizdedzināja svecīti un iedomājās vēlēšanos. Protams, apskatījām arī pils pagrabu, kurš bija tumšs un auksts.

Pēc tā apskates devāmies uz Salaveča darbnīcu. Gaidot vecīti, mēs skatījāmies viņa mīļākās kartītes. Un tad jau arī vecītis bija klāt. Mēs viņu iepriecinājām ar skaistiem dzejoļiem un Ziemassvētku dziesmiņu, saņemot pretī konfekšu tūtas. Rūķi mūs pacienāja ar kliņģeri un zāļu tēju.

Pasākums bija izdevies. Bērni bija sajūsmā!

Vai rūķi tik tiešām eksistē? Tici brīnumiem!

1.b klases audzinātāja Kristiāna Balode