Vēsture

Himna

Karogs

Žetons

Skolas dibināšana

Pirmais mēģinājums veidot ģimnāziju Pļaviņās bija jau 1910. gadā, kad skolotāja Marija Brimmerberga izveidoja skolu, bet šo darbu pārtrauca Pirmais pasaules karš. Pēc kara skolotāja M. Brimmerberga turpināja īstenot savu ieceri un 1918. gada augusta pēdējā pirmdienā – 26. augustā – Pļaviņās durvis vēra privātskola Stukmaņu Brimmerbergas ģimnāzija. (Pļaviņas toreiz sauca par Stukmaņiem.) Skola atradās tagadējā Daugavas ielā 60, lielā divstāvu koka ēkā. Otrā pasaules kara laikā ēka nodega un vairs netika atjaunota. Tās vieta 1993. gada pavasarī iezīmēta ar liepu.

20. – 40. gadi

1922. gadā skolu pārņēma Rīgas apriņķa valde un pārdēvēja par Rīgas apriņķa ģimnāziju. Toreiz tā bija pirmā ģimnāzija Rīgas apriņķī. 1928. gadā Rīgas apriņķa ģimnāziju pārceļ uz Siguldu. Pateicoties Pļaviņu pilsētas valdei, ģimnāzija pilsētā tiek saglabāta un nosaukta par Pļaviņu pilsētas ģimnāziju. 1936. gadā ģimnāzijas vajadzībām nodod jaunu ēku Daugavas ielā 50. Sakarā ar ēkas nodošanu un skolas izlaidumu 1936. gada 18. jūnijā skolā viesojās Valsts prezidents Kārlis Ulmanis un teica plašu runu.

“Būsim pašapzinīgi un lepni uz to, ko tagad darām, bet skatīsimies arī atpakaļ uz to, kas pagātnē darīts, jo tikai tā mēs krāsim spēkus nākotnei.” (No K. Ulmaņa runas Pļaviņu ģimnāzijā)

20. – 30. gados ģimnāzijā mācīja latviešu valodu un literatūru, ticības mācību, vācu, angļu, franču, latīņu valodas, vēsturi, ģeogrāfiju, fiziku, ķīmiju, matemātiku, kosmogrāfiju, dabas zinātnes, bioloģiju, rokdarbus, zīmēšanu, mākslas vēsturi, dziedāšanu, mūziku, fizisko audzināšanu. Skolā darbojās dramatiskais, baleta, šaha un vingrošanas pulciņi un koris. Katra diena skolā sākās ar rīta lūgšanu, kuru sacerēja un norunāja vecākās klases skolēni. Par skolotājiem Pļaviņu ģimnāzijā ir strādājuši vairāki ievērojami cilvēki:

• gleznotājs Aleksandrs Štrāls mācīja zīmēšanu,
• tēlnieks Voldemārs Jakobsons arī mācīja zīmēšanu,
• komponists Jānis Norvilis mācīja dziedāšanu,
• komponists Herberts Vikmanis vadīja kori.

Kopš 1944. gada ģimnāziju sāk saukt par Pļaviņu vidusskolu.

50. – 60. gadi

1951. gadā Pļaviņās atklāj skolu ar krievu mācību valodu. Tagad pilsētā ir divas vidusskolas:

• Pļaviņu 1. vidusskola ar latviešu mācību valodu,
• Pļaviņu 2. vidusskola ar krievu mācību valodu.

1953. gadā 11. klases skolēni sarīko pirmo pēckara absolventu salidojumu, kurš vēlāk kļūst par tradicionālo Žetona vakaru. 1954. gadā ar skolotāju un skolēnu entuziasmu šķūnī iekārto darbnīcu.

50. gados skolu vada:

• Ilmārs Niedrītis 1950. – 1954.,
• Andrejs Kursītis 1954. – 1955.,
• Jānis Smelteris 1955. – 1961.

60. gados skolu vada Alfrēds Staris – vēsturnieks gan pēc izglītības, gan pēc aicinājuma. 1967. gadā vidusskolās blakus mācību pārziņa amatam ievieš vēl vienu direktora vietnieku – ārpusklases un ārpusskolas darba organizatoru. Pirmā šo amatu veic Arita Niedrīte. Pēc viņas ilgus gadus – Ausma Grīsle – šī darba entuziaste, daudzu jaunu tradīciju autore un organizatore:

• 1965. gadā izveidojas skolas muzejs,
• bieži notiek tikšanās ar rakstniekiem, dzejniekiem, otrā pasaules kara dalībniekiem,
• sākas draudzība ar tankera “Pļaviņas” komandu.

1966. gadā atklāj jauno skolas ēku Daugavas ielā 101, un šajā ēkā apvienojas 5. – 11. klašu skolēni no Pļaviņu 1. un 2. vidusskolas, Klintaines un Gostiņu 8-gadīgajām skolām. Skola kļūst par divplūsmu skolu ar latviešu un krievu mācību valodu. Skolas nosaukums ir Pļaviņu vidusskola. 1968. gads – skolai 50 gadu jubileja. Šīs jubilejas dalībnieki nolemj, ka jātiekas ik pēc 10 gadiem. Tā dzimst skolas jubileju tradīcija.

70. gadi

70. gados klašu sistēmas vietā rodas kabinetu sistēma. Pirmo mācību kabinetu iekārto vēstures skolotāja Irēna Dūma, jo skolotājai sakrāts bagātīgs materiālu klāsts. Liela loma šīs sistēmas izveidē ir toreizējai direktora vietniecei mācību darbā Rutai Zvirgzdiņai.

1971. gadā pēc skolotājas Dūmas ierosmes skolā tiek organizēta 1. vecāku konference, kura kļūst par jauku tradīciju un katru gadu turpinās līdz 1996. gadam. Par šo konferenču organizēšanas pieredzi skolas direktore Edīte Kupča piedalās republikas un Vissavienības pedagoģiskajos lasījumos, kur skolas darbs tiek augstu novērtēts.

1972. gadā skolas kolektīvam sākas draudzība ar Sarkandas pilsētas vidusskolu tālajā Kazahijā. Šīs draudzības pamatlicējas ir divas skolotājas, kuras 1971. gadā satikās Gruzijā – mūsu skolotāja Staņislava Kalniņa un Sarkandas skolotāja Anna Sošņikova.

Lai veicinātu demokratizāciju skolā, 1978. gadā tiek izveidota skolēnu pašpārvalde. Pirmais skolēnu komitejas priekšsēdētājs ir 1981. gada absolvents Māris Siliņš. Notiek skolēnu konferences, darba un zinību svētki, ko rīko skolēnu komitejas palātas. Uz Pļaviņām apgūt pieredzi par pašpārvaldi brauc viesi no visas republikas.

1977. gadā skolas komanda piedalās TV konkursā “Aicinām piedalīties”, kur gūst uzvaru. Komandu konsultē ārpusskolas darba organizatore Laima Barone.

70. gadu vidū dziedāšanas skolotājas Staņislavas Kalniņas vadībā skolā izveidojas ļoti jauks meiteņu ansamblis, kurš piedalās arī TV konkursā “Ko tu proti?” un iegūst 1. vietu.

80. gadi

Direktora vietnieces R. Zvirgzdiņas vadībā izveidojas metodiskā padome, kura rūpējas par mācību stundu kvalitāti, skolotāju kvalifikācijas celšanu, metodisku mēnešu un konferenču organizēšanu. Veidojas abpusēji lietderīga sadarbība ar Daugavpils pedagoģisko institūtu.

Skolā notiek Šefu dienas, kad skolā ierodas uzņēmumu, saimniecību un organizāciju pārstāvji, kuri stāsta skolēniem par saviem darba kolektīviem un iepazīstas ar skolas darbu, problēmām, vajadzībām. Sevišķi populāras 80. gados kļūst Lottos vienības. Tās saista skolēnus ar neparastajām darba metodēm, ar interesanto sadzīvi un iespēju lietderīgi pavadīt vasaru un pašam nopelnīt. 1982. gadā vienība “Veseta” kļūst par uzvarētāju republikas sacensībās un iegūst tiesības doties strādāt uz Moldāviju augļu un dārzeņu novākšanā. Bet lopkopēju vienība “Fēnikss” 80. gadu beigās kļūst populāra ne tikai Latvijā, bet arī Vissavienības mērogā. Ar p/s “Pļaviņas” atbalstu top Lottosa māja “Ābeļziedi”.

1989. gada pavasarī notiek kārtējais mūsu skolēnu un skolotāju brauciens uz tālo Kazahiju. Šī līdz šim ir mūsu tikšanās pēdējā reize.

90. gadi

Skolā tiek izveidota Skolas padome, kurā kopā darbojas skolēni, skolotāji, vecāki un sabiedrības pārstāvji. Skolas padome izstrādā skolas Nolikumu, pēc kura vadās visā skolas dzīvē. Nostiprinās skolēnu pašpārvalde, ko vada skolēnu komiteja un ģimnāzistu dome. Skolēnu komitejas vadītāji:

• Aivars Tihonovs (1989. – 1992.),
• Kaspars Ozols (1992. – 1994.),
• Ilgvars Jēcis (1994. – 1997.).

Ģimnāzistu domes prezidenti:

• Raivis Bartušauskis (1992. – 1993.),
• Jānis Platkojs (1993. – 1994.),
• Gunta Kalniņa (1994. – 1996.),
• Lana Jurkina (1996. – 1997.).

1993. gads – 75. gadadienas gads, kad skola atgūst savu vēsturisko nosaukumu – Pļaviņu ģimnāzija, un tiek atjaunots Pļaviņu ģimnāzijas karogs.

1994. gadā Pļaviņās beidz pastāvēt divplūsmu skola. Ar pilsētas domes lēmumu tiek izveidotas divas skolas: Pļaviņu ģimnāzija ar latviešu mācību valodu Daugavas ielā 101 un Pļaviņu vidusskola ar krievu mācību valodu Daugavas ielā 51/53.

1994. gadā pirmo reizi skolas vēsturē notiek 1933. gada absolventa Kārļa Daktera prēmijas pasniegšana labākajiem šī gada absolventiem. Šī tradīcija, pateicoties Daktera kunga labvēlībai, turpinās.

1996. gadā sāk iznākt Pļaviņu ģimnāzijas avīze “KāpNes”. Tā paša gada pavasarī skolas kolektīvs iesaistās Kultūras fonda projektā “Taka” un izveido Pļaviņu ģimnāzijas kultūrvēsturisko taku, ar kuru 15. maijā iepazīstina Daugavas nedēļas dalībniekus.

1997. gada vasarā ilggadējā skolas direktore Edīte Kupča nodod skolas vadības grožus jaunajam direktoram Viktoram Vasiļjevam. Viņa vadībā top jauns skolas Nolikums, tiek īstenota ideja par proģimnāzijas klašu izveidošanu.

1996./1997.mācību gads tiek uzsākts jaunā skolas direktora Viktora Vasiļjeva vadībā, un kā viens no pirmajiem jaunā mācību gada dokumentiem tiek izstrādāts un pieņemts Skolas Nolikums, kas paredz īstenot ideju par proģimnāzijas un dažāda līmeņa klasēm, kā arī dzimtās valodas un matemātikas mācīšanu dažādos līmeņos, sākot ar 7.klasi. Tas ir varens stimuls mācībās un drīz vien varam lepoties ar Dainas Avotiņas zelta medaļu republikas ķīmijas olimpiādē. Lauku vidusskolu grupā ķīmijā iegūstam 1.vietu republikā. Aizsākas ilgstošā mūsu skolas labāko slēpotāju dalība Pasaules skolēnu čempionātos slēpošanā Vācijā, Francijā, Austrijā, Čehijā, Somijā, pirms kuriem lielus sagatavošanās un treniņu darbus mūsu slēpotāji veica trenera Jāņa Eiduka vadībā. Savas Latvijas un dzimtās skolas vārdu pasaulē ir nesuši tādi mūsu skolas slēpotāji un biatlonisti kā Juris Pīpkalējs, Juris Mosāns, Kaspars Kokins, Ainārs Pīķis, Dairis Zālītis, Gatis Svētiņš, Sanita un Vineta Vītolas, Kaspars, Krists un Valts Eiduki, Elīna Eiduka, Linda Zariņa, Dace Kaņepēja, Līva Krastiņa, Dairis Stūris.

No skolēniem nevēlas atpalikt arī skolotāji un 16 Pļaviņu ģimnāzijas skolotāji uzsāk mācības maģistrantūrā. 1997./1998. mācību gada vadmotīvs ir skolas 80 gadu jubileja, kas caurvij visus skolas darba virzienus un jomas. Pirmo reizi mūsu skolā tiek īstenota projektu nedēļas ideja un panākumi neizpaliek, jo darba tēma ir „Pļaviņu ģimnāzija vakar, šodien, rīt…”. Skolas jubileju varam sagaidīt ar savas skolas vēstures grāmatas izdošanu, kuras tapšanā vislielākais paldies sakāms vēstures skolotājai Edītei Kupčai, kas bija šīs idejas autore un realizētāja.

Jaunākie laiki

Nākamie skolas 10 gadi paiet mācoties, sportojot, dziedot un dejojot… Mazpamazām tiek veikti dažādi uzlabojumi skolas materiālās bāzes un apmācības pilnveidei datorzinību kabinetā. Paldies par materiālo palīdzību varam teikt mūsu sadarbības partnerim Vācijā – Jurim Beķerim – Kaltenkirhenes pamatskolas direktoram, kura sarūpētā nauda pārvērtās jaunā kopētājā, dažādās saimnieciskās dzīves pilnveidošanai nepieciešamās lietās skolā un, protams, brīnišķīgās grāmatās skolas bibliotēkā. Savam sadarbības partnerim mums jāpateicas par iespēju skolēniem ik gadus saņemt naudas prēmijas par sasniegumiem sabiedriskajās aktivitātēs un sportā, kā arī klātienē viesoties vācu draugu skolā un arī zināmu laika posmu tur mācīties. Šo iespēju ar gandarījumu atceras Baiba Lejniece, Agnese Seipule, Iveta Soņeca, Ieva Žukova un Līga Langenfelde. Mācību jomā desmit gados mainās skolēni un skolotāji, mainās ne tikai mācību priekšmetu nosaukumi, bet arī mācību saturs, vairs nepietiek ar „ konspektēšanu un vienkāršu saskaitīšanu”, – jāmācās argumentēt, sadarboties, risināt problēmas, bet skolotāju izmantot kā padomdevēju, konsultantu. Mēs visi mācāmies un kopīgi sadarbojoties, katra mācību gada beigās maijā varam svinēt savus tradicionālos Zinību svētkus, kad vairāku stundu garumā skolas svinību zālē nebeidz skanēt aplausi un paldies kā skolēniem, tā arī viņu vecākiem un skolotājiem par dažāda līmeņa pasākumiem konkursos, sacensībās, olimpiādēs, kuru skaits ar katru gadu pieaug. Mēs esam lepni par Valdi Brutānu, kurš ieguva atzinību Baltijas valstu ķīmijas olimpiādē, par Gaidi Grandānu un viņa izcīnīto bronzas medaļu starptautiskajā vides projektu olimpiādē Turcijā 2004. gadā. Priecājamies, ka varam uzvaras svinēt visa klase kopā, kā 2003./2004. mācību gadā 9.a klase, kura kļuva par Zemgales novada erudītāko klasi laikraksta “Diena” konkursā „Kas notiek?”, bet 2006./2007. mācību gadā 9.b klases skolnieks Viesturs Mauliņš šo titulu izcīnīja individuālajā vērtējumā. Ārpusstundu darbā esam aktīvi dažādu interešu izglītības pulciņu un nodarbību apmeklētāji un labprāt iesaistāmies mākslinieciskajā pašdarbībā – ne tikai rajona, bet arī republikas dziesmu un deju svētki nav īsti svētki, ja tajos nedejos skolotājas Inetas Reiteres dažādu klašu deju kolektīvi un nevedīs mājās vimpeļus un goda rakstus, bet skolotājas Staņislavas Kalniņas zēnu koris nepiedalīsies Cēsīs zēnu koru salidojumā. Pateicoties skolotājas Edītes Kupčas un viņas vadītā jauniešu politkluba darbībai mūsu tradīciju rakstā ir vēl viens nozīmīgs pasākums – Melnās kafijas vakars. Šos svētkus svinam kopā ar mūsu skolas jaunsargiem, kuru darbība ir aizsākusies šajā desmitgadē pateicoties viņu komandierim un skolotājam Imantam Kravalim. 2002. gada novembris skolas viesu grāmatā ieraksta īpašu viesi – Valsts prezidenti Vairu Vīķi- Freibergu! Skolēnu pašpārvaldē tāpat kā skolas vadībā šajos gados mainās ne direktori, bet prezidenti, kas pieliek ne mazums pūļu, lai viņu vadītais skolas parlaments jeb skolēnu pašpārvalde būtu radoša, enerģiska un prasīga.

Šajos gados skolēnu pašpārvaldes prezidenti bija:

• Valdis Brutāns,
• Sintija Liepiņa,
• Andris Seipulis,
• Aiga Šēnberga,
• Baiba Lejniece,
• Zane Žilde,
• Elīna Kupča.

2003. gadā mūsu skola iegūst jaunu nosaukumu un tiek pārdēvēta par Marijas Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolu. Tas notiek laikā, kad pēc iepriekšējo skolas direktoru Viktora Vasiļjeva un Laimoņa Kalniņa, skolas vadību savās rokās kopš 2001. gada pārņēmusi Inese Saulīte. 2003. gads direktorei Inesei Saulītei un arī visam skolas kolektīvam nozīmīgs ne tikai ar skolas nosaukuma maiņu, bet arī ar skolas akreditāciju un direktora atestāciju. Šos pārbaudījumus veiksmīgi izturējām un ieguvām augstāko novērtējumu – visas izglītības programmas un skola tika akreditēta uz sešiem gadiem.

2007. gada nogalē par skolas direktoru kļūst Vladimirs Samohins. 2009. gadā martā skolā notiek akreditācija. Akreditācijas komisija atzinīgi novērtē skolas darbību, un tā tiek atkreditēta uz 6 gadiem, kas ir maksimāli iespējamais akreditācijas termiņš. Ar 2009./2010. mācību gadu skolas nosaukums ir Pļaviņu novada ģimnāzija. 2010. gadā skolas direktoram Vladimiram Samohinam tiek pasneigta “Izglītības un zinātnes ministrijas balva” par veiksmīgu un radošu darbu izglītības sistēmas pilnveidē, bērnu un jauniešu izglītošanā.

Kopš 2010. gada skolai ir savs logo, tā autors ir skolas direktors Vladimirs Samohins. Logo, no filozofiskā aspekta, simbolizē skolas atrašanās vietu pie upju (Daugavas un Aiviekstes) “lokiem”.

Dziesma vieno, dziesma iepriecina, dziesma aicina un palīdz. Dziedāšanas tradīcijas mūsu skolā laiku laikos bijušas dažādas. Tās pārveidojas un dzīvo līdz pat šodienai. Pirmo reizi ģimnāzijas vēsturē skolas Kultūras ministrija sadarbībā ar mūzikas skolotājiem organizē konkursu „Dziedošā klase”, kurā katram klases kolektīvam ir iespēja mācīties kopā pašu izvēlētu latviešu komponista dziesmu, kopā domāt par priekšnesumu un kopā uzstāties. 2011. gada aprīlis skolas vēstures lapās ieraksta jaunu tradīciju.

2011. gada oktobris iepriecina ar ziņu, ka uzņēmuma Tilde nodibinātā Tāļa Bērča piemiņas balva un stipendija par izcilu ieguldījumu IT izglītībā un informācijas sabiedrības veicināšanā piešķirta Pļaviņu novada ģimnāzijas informātikas skolotājam Aldim Lazdam. Balvu un stipendiju ik gadu piešķir vienam informātikas skolotājam Latvijā.

2012. gada nogalē Pļaviņu novada ģimnāzijas sadarbībai ar Juri Beķeri Vācijā aprit jau divdesmit gadu. Gan šīs sadarbības iniciatore un aizsācēja Edīte Kupča, gan nākamie skolas direktori Viktors Vasiļjevs un Inese Saulīte, kā arī Vladimirs Samohins vienmēr ir atbalstījuši un veicinājuši abu valstu draudzīgo kontaktu pastāvēšanu un attīstību. Sadarbības pirmsākumos galvenokārt tika saņemti Jura Beķera organizētie humānās palīdzības sūtījumi skolai, kas turpinājās līdz pat 2007. gadam. No 1995. līdz 2007. gadam tika organizētas arī plašas un vērienīgas Ziemassvētku dāvanu akcijas „Kaltenkirhene – Pļaviņām”. Jau no 2001. gada Zinību svētkos vai izlaidumā tiek piešķirtas naudas balvas labākajam skolas sportistam un aktīvākajam ģimnāzistam sabiedriskajā darbā. Kā viena no nozīmīgākajām pēdējā laika aktivitātēm ir minami Jura Beķera organizētie un finansētie mūsu vidusskolēnu braucieni uz Vāciju, lai jaunieši ar labām vācu valodas zināšanām vienu mēnesi varētu mācīties Kaltenkirhenes ģimnāzijā un dzīvot turienes viesģimenēs, tādējādi daudz labāk iepazīstot Vācijas izglītības sistēmu, politiku, ekonomiku, kultūru, tradīcijas, ievērojamas vietas un cilvēku ikdienas dzīvi.

Patīkams notikums ir Draudzīgā Aicinājuma medaļas un Goda diploma pasniegšana 2012. gadā. Ir patiess prieks, ka Draudzīgā Aicinājuma fonds ir apbalvojis ar medaļu un Goda diplomu:
● nominācijā Absolvents – Pļaviņu novada ģimnāzijas absolventi Daci Langenfeldi – par izciliem sasniegumiem starptautiskajā vācu valodas olimpiādē 2009. gadā, gūstot atzinību;
● nominācijā Skolotājs – Pļaviņu novada ģimnāzijas vācu valodas skolotāju Ilzi Seipuli – par skolēna sagatavošanu izciliem starptautiskiem sasniegumiem mācībās.
2012. gadu skolas vēsturē var ierakstīt kā pozitīvu pārmaiņu laiku. Jau gada rudenī skola var lepoties ar renovētu fasādi, ir iegūts atjaunots, konkurētspējīgs, laikmetam atbilstošs skolas izskats.

2012. gada 18. novembrī, Latvijas Republikas proklamēšanas 94. gadadienā, Amatas novada Drabešu pagasta “Ausmās” notiek svinīgā pieņemšana, kuras laikā tiek pasniegtas pirmās „Arheologu Zigrīdas un Jāņa Apalu prēmijas”. Šo prēmiju saņem mūsu skolas vēstures skolotāja Iveta Krastiņa par izciliem sasniegumiem skolēnu mācību darbā, novada kultūrvēsturiskā mantojuma izpētē un popularizēšanā.

Strādājot un mācoties 21. gadsimta skolā, gan skolotāji, gan skolēni, gan skolas vadība saprot, ka dažādie projekti ir vērtīgs papildinājums mācīšanās procesā. Skola no 2005. gada piedalās kustībā „DRAUDZĪGA SKOLA”, aktīva darbība noris tieši 21. gs. otrajā desmitgadē. Kustības misija ir pilnveidot skolas psihosociālo vidi, lai attiecības starp bērniem, vecākiem, skolotājiem un skolas administrāciju tiktu balstītas savstarpējā cieņā un sadarbībā. Darbojoties saskaņā ar kustības galvenajiem mērķiem: uzlabot skolēnu, skolotāju, vecāku un skolas administrācijas savstarpējo sadarbību un sadarbību ar citām institūcijām un pilnveidot regulāru preventīvo darbu vardarbības profilaksei skolās. Aiga Bērziņa, viena no kustības koordinatorēm ir teikusi „ ….labie darbi, cieņa un sadarbība ir posmi, kas veido mīlestības ķēdi. Tikai priecīga, mīlestības pilna sirds rod baudu, darot labus darbus. Tu būsi runājis ar darbiem – tā ir stiprākā un labākā valoda”.

2013. gadā skola uzsāk dalību Ekoskolu programmā. Ekoskola ir lielākā izglītības programma pasaulē, kas tiek īstenota 73 valstīs, iesaistot 59 000 skolu. Ekoskolas mērķis ir veicināt skolēnu izpratni par dabas un vides vienotību, savas darbības seku apzināšanos, izpratni par vides un indivīda mijiedarbību, sekmēt atbildīgas attieksmes un rīcības pret vidi un savu veselību veidošanos un veicināt ilgtspējīgu lēmumu saistībā ar vidi pieņemšanu savā ikdienas dzīvē.

2014. gadā Pļaviņu novada ģimnāzijai jauna direktore, par izglītības iestādes vadītāju kļūst Rita Pole.

Ar 2015./2016. m. g. 1. septembri skola uzsāk darbību UNESCO Asociēto skolu projektā (ASP). Esam to 12 Latvijas skolu vidū, kas padziļināti darbosies virzienā „Vides izglītība un izglītība ilgtspējīgai attīstībai” un „ANO sistēma un UNESCO darbības pamatprincipi”. Iesaistīšanās pamatojumam var citēt Ilzi Seipuli, UNESCO ASP koordinatori Pļaviņu novada ģimnāzijā: “Domāju, ka mūsu skola un skolēni, darbojoties šajā projektā, būs tikai ieguvēji. Iesaistīšanās UNESCO programmu un mērķu īstenošanā, ievērojot cilvēktiesību, globālās atbildības, demokrātijas un starpkultūru dialoga principus, veicinās personības attīstību, radošu un inovatīvu domāšanu, veiksmīgu socializāciju, ilgtspējīgu dzīvesveidu un zināšanu un prasmju tālāknodošanu. Dalība UNESCO ASP tīklā saistās arī ar noteiktu prestižu un kvalitātes zīmes iegūšanu un uzturēšanu skolas tēlā un izglītības procesā, kā arī ar skolas atpazīstamību nacionālajā un starptautiskajā mērogā.”

Skolēnu pašpārvaldes prezidenti 21. gadsimta otrajā desmitgadē ir:

2010./2011. m.g.- Arita Lukss;
2011./2012. m.g.- Diāna Valdemāre;
2012./2013. m.g.- Henrijs Jaudzems;
2013./2014. m.g.- Pauls Krastiņš;
2014./2015. m.g.- Ieva Skrabutena;
2015./2016. m.g.- Gints Kapteinis;
2016./2017. m.g.- Igors Babaks;
2017./2018. m.g.- Gints Kapteinis;
2018./2019. m.g., 2019./2020. m.g. – Enia Kaņepēja.

2016. gada rudenī notiek svinīga renovētā stadiona atklāšana. Skolas stadions kļuvis daudzfunkcionāls – ar mūsdienīga seguma skrejceļu, asfaltētu rollerapli, aprīkotiem sporta spēļu laukumiem un vieglatlētikas sekcijām.

2017. gadā, pieņemot izaicinājumu, par skolas direktori kļūst Ilze Luksa.

Atsaucoties Latvijas simtgades biroja aicinājumam, arī Pļaviņu novada ģimnāzijā 2017. gada 3. maija rīts visai skolas saimei iesākās ar Baltā galdauta svētkiem. Šajos svētkos skolēni, skolotāji un skolas tehniskais personāls pulcējas svinīgā pasākumā pie pīrāgiem klāta galda, lai atzīmētu dienu, kad pirms 27 gadiem pāri Latvijai izskanēja vārds “PAR” par brīvu un neatkarīgu valsti. Ir izveidojusies vēl viena skolas tradīcija.

2017./2018. gadā skolas kolektīvs gatavojas simtgades svinībām, ar Pļaviņu novada domes atbalstu notiek vērienīgi remontdarbi koplietošanas telpās, tiek labiekārtota skolas teritorija un dārzs.

2018. gada maijā ar jubilejas pasākumu ciklu tiek svinēta Pļaviņu skolas pastāvēšanas 100. gadskārta.

Tradīcijām bagāta skola, kas, saglabājot vērtības, cienot vēsturi un pagātni, piedzīvo vērienīgu pārmaiņu un izaicinājumu laiku. Ir jāpielāgojas jauniem apstākļiem, jaunām darba formām, darbam attālināti. Šo posmu var nosaukt par darbu COVID-19 pandēmijas ēnā. Laiks, kas prasījis pārvarēt daudzas grūtības. Īstenot mācību procesu, iziet skolas akreditāciju. Tomēr, darbojoties kolektīvā visiem kopā, mums tas ir izdevies. Mācību process nav apstājies, gan skolēni, gan skolotāji strauji uzlabo savas digitālās kompetences un pielāgojas esošajai situācijai. Tiešsaistē, bet tomēr piedalāmies projektos un konkursos. 2021. gada janvārī ir izieta akreditācija. Skolas izglītības programmas ir akreditētas uz sešiem gadiem, kas ir maksimālais akreditācijas laiks. 2020./2021. m. g. ir uzsākta kompetencēs balstīta mācību satura ieviešana, kas turpināsies trīs gadus.
Sekojot izmaiņām Vispārējās izglītības likumā, 2021./2022. mācību gadu skola uzsāk ar kādreizējo nosaukumu Pļaviņu vidusskola.

2021. gada izskaņā skolai tiek piešķirts statuss “Ģimenei draudzīga darbavieta”, statusa piešķiršana šajā programmā ir balstīta ne tikai uz likumdošanā noteikto prasību ievērošanu attiecībā uz ģimenēm ar bērniem, bet arī uz papildu iniciatīvām un aktivitātēm, kas ļauj rūpēties par darbinieku privātās un profesionālās dzīves harmoniju, labbūtību.

Vēstures liecībām nozīmīgs notikums – absolvents nodibina piemiņas stipendiju ķīmijas skolotājam Mārim Siliņam. Stipendija izveidota kā pateicība ilggadējam Pļaviņu vidusskolas ķīmijas skolotājam Mārim Siliņam, kura prasmes, cilvēcība un mīlestība pret savu darbu palīdzējusi daudziem jo daudziem topošajiem absolventiem izvēlēties dzīves ceļu, kas tieši vai netieši saistīts ar ķīmijas zināšanām. Ziedotājs lēmis, ka stipendija tiks izmaksāta turpmākos 12 gadus vienam labākajam Pļaviņu vidusskolas audzēknim, īpaši uzsverot sasniegumus ķīmijā. Labvēlis vēlējies palikt anonīms.

Ir 2023. gads un esam atgriezušies skolā. Rit pilnvērtīgs darbs klātienē, izmantojot daudzveidīgās darba metodes, kas apgūtas trauksmainajos COVID-19 pandēmijas gados. Esam kļuvuši stiprāki, varošāki un optimistiskāki, ar pārliecību, ka visas grūtības ir pārvaramas un izglītošanās process ir nepārtraukts vēstures cikliskuma elements.