Vēsture
Skolas dibināšana
Pirmais mēģinājums veidot ģimnāziju Pļaviņās bija jau 1910. gadā, kad skolotāja Marija Brimmerberga izveidoja skolu, bet šo darbu pārtrauca Pirmais pasaules karš. Pēc kara skolotāja M. Brimmerberga turpināja īstenot savu ieceri un 1918. gada augusta pēdējā pirmdienā – 26. augustā – Pļaviņās durvis vēra privātskola Stukmaņu Brimmerbergas ģimnāzija. (Pļaviņas toreiz sauca par Stukmaņiem.) Skola atradās tagadējā Daugavas ielā 60, lielā divstāvu koka ēkā. Otrā pasaules kara laikā ēka nodega un vairs netika atjaunota. Tās vieta 1993. gada pavasarī iezīmēta ar liepu.
20. – 40. gadi
1922. gadā – skolu pārņēma Rīgas apriņķa valde un pārdēvēja par Rīgas apriņķa ģimnāziju. Toreiz tā bija pirmā ģimnāzija Rīgas apriņķī. 1928. gadā – Rīgas apriņķa ģimnāziju pārceļ uz Siguldu. Pateicoties Pļaviņu pilsētas valdei, ģimnāzija pilsētā tiek saglabāta un nosaukta par Pļaviņu pilsētas ģimnāziju. 1936. gadā – ģimnāzijas vajadzībām nodod jaunu ēku Daugavas ielā 50. Sakarā ar ēkas nodošanu un skolas izlaidumu 1936. gada 18. jūnijā, skolā viesojās Valsts prezidents Kārlis Ulmanis un teica plašu runu.
“Būsim pašapzinīgi un lepni uz to, ko tagad darām, bet skatīsimies arī atpakaļ uz to, kas pagātnē darīts, jo tikai tā mēs krāsim spēkus nākotnei.” (No K. Ulmaņa runas Pļaviņu ģimnāzijā)
20. – 30. gados ģimnāzijā mācīja latviešu valodu un literatūru, ticības mācību, vācu, angļu, franču, latīņu valodas, vēsturi, ģeogrāfiju, fiziku, ķīmiju, matemātiku, kosmogrāfiju, dabas zinātnes, bioloģiju, rokdarbus, zīmēšanu, mākslas vēsturi, dziedāšanu, mūziku, fizisko audzināšanu. Skolā darbojās dramatiskais, baleta, šaha un vingrošanas pulciņi un koris. Katra diena skolā sākās ar rīta lūgšanu, kuru sacerēja un norunāja vecākās klases skolēni. Par skolotājiem Pļaviņu ģimnāzijā ir strādājuši vairāki ievērojami cilvēki:
- gleznotājs Aleksandrs Štrāls mācīja zīmēšanu,
- tēlnieks Voldemārs Jakobsons arī mācīja zīmēšanu,
- komponists Jānis Norvilis mācīja dziedāšanu,
- komponists Herberts Vikmanis vadīja kori.
Kopš 1944. gada ģimnāziju sāk saukt par Pļaviņu vidusskolu.
50. – 60. gadi
1951. gadā Pļaviņās atklāj skolu ar krievu mācību valodu. Tagad pilsētā ir divas vidusskolas:
- Pļaviņu 1. vidusskola ar latviešu mācību valodu
- Pļaviņu 2. vidusskola ar krievu mācību valodu.
1953. gadā 11. klases skolēni sarīko pirmo pēckara absolventu salidojumu, kurš vēlāk kļūst par tradicionāloŽetona vakaru. 1954. gadā ar skolotāju un skolēnu entuziasmu šķūnī iekārto darbnīcu. 50. gados skolu vada:
- Ilmārs Niedrītis 1950. – 1954.,
- Andrejs Kursītis 1954. – 1955.,
- Jānis Smelteris 1955. – 1961.
60. gados skolu vada Alfrēds Staris – vēsturnieks gan pēc izglītības, gan pēc aicinājuma. 1967. gadā vidusskolās blakus mācību pārziņa amatam ievieš vēl vienu direktora vietnieku – ārpusklases un ārpusskolas darba organizatoru. Pirmā šo amatu veic Arita Niedrīte. Pēc viņas ilgus gadus – Ausma Grīsle – šī darba entuziaste, daudzu jaunu tradīciju autore un organizatore:
- 1965. gadā izveidojas skolas muzejs,
- bieži notiek tikšanās ar rakstniekiem, dzejniekiem, otrā pasaules kara dalībniekiem,
- sākas draudzība ar tankera “Pļaviņas” komandu.
1966. gadā atklāj jauno skolas ēku Daugavas ielā 101 un šajā ēkā apvienojas 5.-11. klašu skolēni no Pļaviņu 1. un 2. vidusskolām, Klintaines un Gostiņu 8-gadīgajām skolām. Skola kļūst par divplūsmu skolu ar latviešu un krievu mācību valodu. Skolas nosaukums ir – Pļaviņu vidusskola. 1968. gads – skolai 50 gadu jubileja. Šīs jubilejas dalībnieki nolemj, ka jātiekas ik pēc 10 gadiem. Tā dzimst skolas jubileju tradīcija.
70. gadi
70. gados klašu sistēmas vietā rodas kabinetu sistēma. Pirmo mācību kabinetu iekārto vēstures skolotāja Irēna Dūma, jo skolotājai sakrāts bagātīgs materiālu klāsts. Liela loma šīs sistēmas izveidē ir toreizējai direktora vietniecei mācību darbā Rutai Zvirgzdiņai. 1971. gadā pēc skolotājas Dūmas ierosmes skolā tiek organizēta 1. vecāku konference, kura kļūst par jauku tradīciju un katru gadu turpinās līdz 1996. gadam. Par šo konferenču organizēšanas pieredzi skolas direktore Edīte Kupča piedalās republikas un Vissavienības pedagoģiskajos lasījumos, kur skolas darbs tiek augstu novērtēts. 1972. gads skolas kolektīvam sākas draudzība ar Sarkandas pilsētas vidusskolu tālajā Kazahijā. Šīs draudzības pamatlicējas ir divas skolotājas, kuras 1971. gadā satikās Gruzijā – mūsu skolotāja Staņislava Kalniņa un Sarkandas skolotāja Anna Sošņikova. Lai veicinātu demokratizāciju skolā, 1978. gadā tiek izveidota skolēnu pašpārvalde. Pirmais skolēnu komitejas priekšsēdētājs ir 1981. gada absolvents Māris Siliņš. Notiek skolēnu konferences, darba un zinību svētki, ko rīko skolēnu komitejas palātas. Uz Pļaviņām apgūt pieredzi par pašpārvaldi brauc viesi no visas republikas. 1977. gadā skolas komanda piedalās TV konkursā “Aicinām piedalīties”, kur gūst uzvaru. Komandu konsultē ārpusskolas darba organizatore Laima Barone. 70. gadu vidū dziedāšanas skolotājas Staņislavas Kalniņas vadībā skolā izveidojas ļoti jauks meiteņu ansamblis, kurš piedalās arī TV konkursā “Ko tu proti?” un iegūst 1. vietu.
80. gadi
Direktora vietnieces R. Zvirgzdiņas vadībā izveidojas metodiskā padome, kura rūpējas par mācību stundu kvalitāti, skolotāju kvalifikācijas celšanu, metodisku mēnešu un konferenču organizēšanu. Veidojas abpusēji lietderīga sadarbība ar Daugavpils pedagoģisko institūtu. Skolā notiek Šefu dienas, kad skolā ierodas uzņēmumu, saimniecību un organizāciju pārstāvji, kuri stāsta skolēniem par saviem darba kolektīviem un iepazīstas ar skolas darbu, problēmām, vajadzībām. Sevišķi populāras 80. gados kļūst Lottos vienības. Tās saista skolēnus ar neparastajām darba metodēm, ar interesanto sadzīvi un iespēju lietderīgi pavadīt vasaru un pašam nopelnīt. 1982. gadā vienība “Veseta” kļūst par uzvarētāju republikas sacensībās un iegūst tiesības doties strādāt uz Moldāviju augļu un dārzeņu novākšanā. Bet lopkopēju vienība “Fēnikss” 80. gadu beigās kļūst populāra ne tikai Latvijā, bet arī Vissavienības mērogā. Ar p/s “Pļaviņas” atbalstu top Lottosa māja “Ābeļziedi”. 1989. gada pavasarī notiek kārtējais mūsu skolēnu un skolotāju brauciens uz tālo Kazahiju. Šī līdz šim ir mūsu tikšanās pēdējā reize.
90. gadi
Skolā tiek izveidota Skolas padome, kurā kopā darbojas skolēni, skolotāji, vecāki un sabiedrības pārstāvji. Skolas padome izstrādā skolas Nolikumu, pēc kura vadās visā skolas dzīvē. Nostiprinās skolēnu pašpārvalde, ko vada skolēnu komiteja un ģimnāzistu dome. Skolēnu komitejas vadītāji:
- Aivars Tihonovs (1989. – 1992.)
- Kaspars Ozols (1992. – 1994.)
- Ilgvars Jēcis (1994. – 1997.)
Ģimnāzistu domes prezidenti:
- Raivis Bartušauskis (1992. – 1993.)
- Jānis Platkojs (1993. – 1994.)
- Gunta Kalniņa (1994. – 1996.)
- Lana Jurkina (1996. – 1997.)
1993. gads – 75. gadadienas gads, kad skola atgūst savu vēsturisko nosaukumu – Pļaviņu ģimnāzija un tiek atjaunots Pļaviņu ģimnāzijas karogs. 1994. gadā Pļaviņās beidz pastāvēt divplūsmu skola. Ar pilsētas domes lēmumu tiek izveidotas divas skolas: Pļaviņu ģimnāzija ar latviešu mācību valodu Daugavas ielā 101 un Pļaviņu vidusskola ar krievu mācību valodu Daugavas ielā 51/53. 1994. gadā pirmo reizi skolas vēsturē notiek 1933. gada absolventa Kārļa Daktera prēmijas pasniegšana labākajiem šī gada absolventiem. Šī tradīcija, pateicoties Daktera kunga labvēlībai, turpinās. 1996. gadā sāk iznākt Pļaviņu ģimnāzijas avīze “KāpNes”. Tā paša gada pavasarī skolas kolektīvs iesaistās Kultūras fonda projektā “Taka” un izveido Pļaviņu ģimnāzijas kultūrvēsturisko taku, ar kuru 15. maijā iepazīstina Daugavas nedēļas dalībniekus. 1997. gada vasarā ilggadējā skolas direktore Edīte Kupča nodod skolas vadības grožus jaunajam direktoram Viktoram Vasiļjevam. Viņa vadībā top jauns skolas Nolikums, tiek īstenota ideja par proģimnāzijas klašu izveidošanu.
Jaunākie laiki
1996./1997.mācību gads tiek uzsākts jaunā skolas direktora Viktora Vasiļjeva vadībā un kā viens no pirmajiem jaunā mācību gada dokumentiem tiek izstrādāts un pieņemts Skolas Nolikums, kas paredz īstenot ideju par proģimnāzijas un dažāda līmeņa klasēm, ka arī dzimtās valodas un matemātikas mācīšanu dažādos līmeņos, sākot ar 7.klasi. Tas ir varens stimuls mācībās un drīz vien varam lepoties ar Dainas Avotiņas zelta medaļu republikas ķīmijas olimpiādē. Lauku vidusskolu grupā ķīmijā iegūstam 1.vietu republikā. Aizsākas ilgstošā mūsu skolas labāko slēpotāju dalība Pasaules skolēnu čempionātos slēpošanā – Vācijā, Francijā, Austrijā, Čehijā, Somijā, pirms kuriem lielus sagatavošanās un treniņu darbus mūsu slēpotāji veica trenera Jāņa Eiduka vadībā. Savas Latvijas un dzimtās skolas vārdu pasaulē ir nesuši tādi mūsu skolas slēpotāji un biatlonisti kā Juris Pīpkalējs, Juris Mosāns, Kaspars Kokins, Ainārs Pīķis, Dairis Zālītis, Gatis Svētiņš, Sanita un Vineta Vītolas, Kaspars, Krists un Valts Eiduki, Elīna Eiduka, Linda Zariņa, Dace Kaņepēja, Līva Krastiņa, Dairis Stūris. No skolēniem nevēlas atpalikt arī skolotāji un 16 Pļaviņu ģimnāzijas skolotaji uzsāk mācības maģistrantūrā. 1997./1998. mācību gada vadmotīvs ir skolas 80 gadu jubileja, kas caurvij visus skolas darba virzienus un jomas. Pirmo reizi mūsu skolā tiek īstenota projektu nedēļas ideja un panākumi neizpaliek, jo darba tēma ir „Pļaviņu ģimnāzija vakar, šodien, rīt…” un skolas jubileju varam sagaidīt ar savas skolas vēstures grāmatas izdošanu, kuras tapšanā vislielākais paldies sakāms vēstures skolotājai Edītei Kupčai, kas bija šīs idejas autore un realizētāja. Nākošie skolas 10 gadi paiet ka mācoties, tā sportojot, dziedot un dejojot… Mazpamazām tiek veikti dažādi uzlabojumi skolas materiālās bāzes un apmācības pilnveidei datorzinību kabinetā. Paldies par materiālo palīdzību varam teikt mūsu sadarbības partnerim Vācijā – Jurim Beķerim – Kaltenkirhenes pamatskolas direktoram, kura sarūpētā nauda pārvērtās jaunā kopētājā, dažādās saimnieciskās dzīves pilnveidošanai nepieciešamās lietās skolā un, protams, brīnišķīgās grāmatās skolas bibliotēkā. Savam sadarbības partnerim mums jāpateicas par iespēju skolēniem ik gadus saņemt naudas prēmijas par sasniegumiem sabiedriskajās aktivitātēs un sportā, kā arī klātienē viesoties vācu draugu skolā un arī zināmu laika posmu tur mācīties – šo iespēju ar ar gandarījumu atcerās Baiba Lejniece, Agnese Seipule, Iveta Soņeca, Ieva Žukova un Līga Langenfelde. Mācību jomā desmit gados mainās skolēni un skolotāji, mainās ne tikai mācību priekšmetu nosaukumi, bet arī mācību saturs, vairs nepietiek ar „ konspektēšanu un vienkāršu saskaitīšanu”, – jāmācās argumentēt, sadarboties, risināt problēmas, bet skolotāju izmantot kā padomdevēju, konsultantu. Mēs visi mācāmies un kopīgi sadarbojoties, katra mācību gada beigās maijā varam svinēt savus tradicionālos Zinību svētkus, kad vairāku stundu garumā skolas svinību zālē nebeidz skanēt aplausi un paldies kā skolēniem, tā arī viņu vecākiem un skolotājiem par dažāda līmeņa pasākumiem konkursos, sacensībās, olimpiādēs, kuru skaits ar katru gadu pieaug. Mēs esam lepni par Valdi Brutānu, kurš ieguva atzinību Baltijas valstu ķīmijas olimpiādē, par Gaidi Grandānu un viņa izcīnīto bronzas medaļu starptautiskajā vides projektu olimpiādē Turcijā 2004.gadā. Priecājamies, ka varam uzvaras svinēt visa klase kopā, kā 2003./2004. gadā 9.a klase, kura kļuva par Zemgales novada erudītāko klasi laikraksta „Diena „ konkursā „Kas notiek?”, bet 2006./2007. gadā 9.b klases skolnieks Viesturs Mauliņš šo titulu izcīnīja individuālajā vērtējumā. Ārpusstundu darbā esam aktīvi dažādu interešu izglītības pulciņu un nodarbību apmeklētāji un labprāt iesaistāmies mākslinieciskajā pašdarbībā – ne tikai rajona, bet arī republikas dziesmu un deju svētki nav īsti svētki, ja tajos nedejos skolotājas Inetas Reiteres dažādu klašu deju kolektīvi un nevedīs mājās vimpeļus un goda rakstus, bet skolotājas Staņislavas Kalniņas zēnu koris nepiedalīsies Cēsīs zēnu koru salidojumā. Pateicoties skolotājas Edītes Kupčas un viņas vadītā jauniešu politkluba darbībai mūsu tradīciju rakstā ir vēl viens nozīmīgs pasākums – Melnās kafijas vakars. Šos svētkus svinam kopā ar mūsu skolas jaunsargiem, kuru darbība ir aizsākusies šajā desmitgadē pateicoties viņu komandierim un skolotājam Imantam Kravalim. 2002. gada novembris skolas viesu grāmatā ieraksta īpašu viesi – Valsts prezidenti Vairu Vīķi- Freibergu! Skolēnu pašpārvaldē tāpat kā skolas vadībā šajos gados mainās ne direktori, bet prezidenti un viņi ne mazums pūļu pieliek, lai viņu vadītais skolas parlaments jeb skolēnu pašpārvalde būtu radoša, enerģiska un prasīga. Šajos gados skolēnu pašpārvaldes prezidenti bija:
- Valdis Brutāns
- Sintija Liepiņa
- Andris Seipulis
- Aiga Šēnberga
- Baiba Lejniece
- Zane Žilde
- Elīna Kupča
2003. gadā mūsu skola iegūst jaunu nosaukumu un tiek pārdēvēta par Marijas Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolu un tas notiek laikā, kad pēc iepriekšējo skolas direktoru Viktora Vasiļjeva un Laimoņa Kalniņa, skolas vadību savās rokās kopš 2001.gada pārņēmusi Inese Saulīte. 2003. gadā direktorei Inesei Saulītei un arī visam skolas kolektīvam nozīmīgs gads ne tikai ar skolas nosaukuma maiņu, bet arī ar skolas akreditāciju un direktora atestāciju. Šajos pārbaudījumos veiksmīgi izturējām un ieguvām augstāko novērtējumu – visas izglītības programmas un skola tika akreditēta uz sešiem gadiem. 2007. gada nogalē par skolas direktoru kļūst Vladimirs Samohins. 2009. gadā martā skolā notiek akreditācija. Akreditācijas komisija atzinīgi novērtē skolas darbību, un tā tiek atkreditēta uz 6 gadiem, kas ir maksimāli iespējamais akreditācijas termiņš. Ar 2009./2010. mācību gadu skolas nosaukums ir Pļaviņu novada ģimnāzija. 2010. gadā skolas direktoram Vladimiram Samohinam tiek pasneigta “Izglītības un zinātnes ministrijas balva” par veiksmīgu un radošu darbu izglītības sistēmas pilnveidē, bērnu un jauniešu izglītošanā.