Armanda Lasmane, 6.a klases audzinātāja

„Gribas, lai baltā pasaulē balti sniegi snieg, Un pa baltiem lielceļiem balti cilvēki iet. Un, lai baltos cilvēkos baltas domas dzimst. Un, lai baltās darbdienās balti svētki ir.” /I.Ziedonis/

No kā sastāv klases audzinātājas dzīve? Var teikt, ka tā sastāv no gadiem, mēnešiem, dienām, stundām, mirkļiem, kurus kādreiz apzināmies, bet bieži vien to neizdarām, cerot, ka tie tik drīzi nebeigsies. Bet varbūt tomēr no skolēniem, vecākiem un cilvēkiem, ar kuriem sastopamies ikdienā, svētkos un dažādās aktivitātēs.

Otro gadu manā dzīvē ir ienākuši 6.a klases skolēni un viņu vecāki, ar kuriem kopā esam sportojuši, kopā smējušies vai raudājuši, kopā svētkus svinējuši, ar kuriem kopā esam kāpuši negaidītu izaicinājumu kalnos vai gājuši pa bezdibeņa malu.

Man patīk tradīcijas. Un es esmu par to, ka pasākumu norise jāplāno, citādi tie neizdodas. Tā  1. oktobrī notika pirmā sporta diena ģimenēm kopā ar bērniem. Uzrunu teica klases sporta nodaļas vadītājs Mikus, vecāku pārstāve Sarmīte, kuri vēlēja mums visiem veiksmi un izdošanos, jo bija paredzēta tautasbumbas spēle – bērni pret vecākiem. Iesildīties  spēlei, lai varētu to darīt ar pilnu atdevi, palīdzēja mūsu lieliskā sporta skolotāja Ilva.  Komandas tika izveidotas, spēle varēja sākties, līdzjutēji atbalstīt. Sporta zālē virmoja prieks un gandarījums par kopā būšanu ar bērniem, neskatoties uz to, ka tā bija sestdiena, kad varbūt kādai ģimenei bija svarīgāks pasākums. Uzvarēja bērni, bet vecāki neskuma, spēlētāji saņēma medaļas kā īstās sacensībās. Mani priecēja tie mirkļi, kurus vērts bija pavadīt kopā. Paldies visiem, kas atbalstīja, piedalījās, kā  arī tiem, kas mūs ļoti negribīgi atbalstīja.

Tradīcija, kura jau  otro gadu ir izveidojusies manai klasei,  ir  Ziemassvētku  svinēšana mežā.  Uzskatu, ka Ziemassvētki ir ģimenes svētki, tātad daļa no manas ģimenes ir arī 6.a klases skolēni un vecāki. Pagājušajā gadā mēs svinējām svētkus rūķojoties, šogad 17. decembrī devāmies pa laimes lāča pēdām, lai izdziedātu Ziemassvētku dziesmas, atcerētos ticējumus, noskaidrotu, kādi ēdieni jāēd, vilktu bluķi, lai aizdzītu visas nedienas, ietu ķekatās,  veidotu māju skudrām, lai vienkārši pabūtu dabā un saskaņā ar sevi. Vecāki bija gandarīti par bērnu paveikto,  līdzdarbojās, palīdzēja, kur tas bija nepieciešams, lai viss izdotos. Noslēgumā tika saņemtas dāvanas. Visi kopā priecājāmies par paveikto, atpūtāmies un svinējām svētkus!

Tādēļ gribu teikt paldies visiem tiem, kas bijuši blakus gan prieka brīžos, gan grūtos brīžos, kas atbalstījuši, kas iedvesmojuši celties un nepakrist. Šie gada baltākie svētki ir laiks, kuru veltīt sev, ģimenei un saviem tuvajiem cilvēkiem, laiks, kurā paveikt ko labu. Noticēsim brīnumam – katrs no mums spēj pasauli padarīt kaut mazliet labāku!

Lai gaišām domām piepildīts Jaunais  gads!

◄123