Sākot ar 27. novembri sākās pirmā advente jeb Ziemassvētku gaidīšanas laiks. Vārds „advente” tulkojumā no latīņu valodas nozīmē „atnākšana”. Pirmā advente sākas no ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem. Advente ir kristiešu liturģiskā gada sākums. Šis ir gavēņa, miera, klusuma un pārdomu laiks, kad daba norimst un iet ziemas dusā, bet lielie rudens darbi ir padarīti. Šajā laikā no egļu zariem pītajā adventes vainagā tiek dedzinātas četras sveces, kuras tiek pakāpeniski iedegtas gaidīšanas nedēļas svētdienās.

Luteriskajā baznīcā pirmā svece tiek dēvēta par pravieša sveci, simbolizējot cerību – Kristu, otrā ir Betlēmes svece, apzīmējot aicinājumu uz pestīšanu, trešā ir ganiņu svece – prieks, bet ceturtā – eņģeļu svece jeb mīlestība. Daudzi var neaizdomāties, taču Adventes vainags nav tikai skaista lieta, kas greznos mājas un priecēs bērnus. Vainagam ir ļoti dziļa reliģiska un simboliska nozīme. Tā ir himna dzīvības noslēpumam.

Aplis, ko veido adventes vainags, kopš senseniem laikiem simbolizē mūžību un vienotību. Vainagam ir gredzena forma un nozīme: tā ir uzticības zīme. Adventes vainags cilvēcei pasludina, ka bērns Kristus, ko visas tautas gaida, ir karalis, kurš uzveic tumsu ar savu gaismu. Priežu vai egļu zari, ko izmanto pinot vainagus, vienmēr ir zaļi, kas simbolizē cerību un mūžīgo dzīvību.

Lai gaišs un mierīgs Ziemassvētku gaidīšanas laiks!

Ir atkal laiks,
kad sveces ienāk mājā -
ar Adventi tā pirmā, otrā, trešā, ceturtā
Klāt atkal laiks,
kad sveces aizsāk runāt
un klusā pazemībā
tavās acīs lūkojas.
Ir atkal laiks,
kad gaidām Ziemassvētkus,
to svēto brīnumu,
ko dziļi izjūt sirds
un prāts.
Klāt atkal laiks,
kad līdz ar sveču ziediem
plaukst mūsu dvēselēs.

Preses ministrija