Skolā dežūrē 7.a klase

1991.gada barikāžu dienu 25 gadskārta

Pirmdiena, 18.janvāris
9.00-13.00 Starpnovadu (2.posma) olimpiāde latviešu valodā un literatūrā 11. un 12. klasei 310.kab.
15.15 Komandu sacensības 8.klasēm ”Picērijā runā angliski”
Dalība Latvijas Radio 1 raidījumā par sporta dzīvi skolā un novadā (M.Mičule, J.Eiduks)
 
Otrdiena, 19.janvāris 
10.00 Administrācijas sanāksme 110.kab.
3. un 4.mācību stundas laikā skolas (1.posma) angļu valodas olimpiāde 8.klasei 309.kab.
3. un 4.mācību stundas laikā skolas (1.posma) angļu valodas olimpiāde 9.klasei 314.kab.
15.00 PP sēde par 1.semestra rezultātiem 201.kab.
9.-12.klašu skolēniem tikšanās ar barikāžu laika dalībnieku J.Bergmani
 
Trešdiena, 20.janvāris
1991.gada barikāžu aizstāvju atceres diena
12.10 Ekopadomes sanāksme 215.kab.
12.40 Atmiņu ugunskurs veltīts 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienai skolas filiālē Odzienā
20. – 22.01. Valsts (3.posma) olimpiāde bioloģijā 9.-12.kl. (L.Janoviča, E.Valdberga)
Jaunsargu mācību ekskursija
 
Ceturtdiena, 21.janvāris
20. – 22.01. Valsts (3.posma) olimpiāde bioloģijā 9.-12.kl. (L.Janoviča, E.Valdberga)
 
Piektdiena, 22.janvāris
11.00 Eko forums „Tīrā vidē zaļa dzīve” A.Upīša Skrīveru vidusskolā
12.15 Dežūru pieņemšana – nodošana 310.kab. (piedalās 7.a un 7.b klašu virsdežuranti, klašu audzinātāji)
20. – 22.01. Valsts (3.posma) olimpiāde bioloģijā 9.-12.kl. (L.Janoviča, E.Valdberga)
Seminārs par Mikrotik atbalstu skolām WiFi tīkla modernizēšanai, Rīgā(L.Ivanova)
nbsp;
18.-22.01. 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienai veltīti pasākumi visām klašu grupām
11.-22.01.Tematiskā izstāde „Pirms 25… barikādēs”
19. – 30.01. Skolas tautasbumbas turnīrs
Līdz 22.01. dokumentācijas sagatavošana un skolēnu pieteikšanās projektam “Stipra jaunatne – mierpilnai pasaulei” UNESCO ASP ietvaros 

   Kopš 1997.gada 20.janvāris ir noteikts par barikāžu aizstāvju atceres dienu. Ko šī diena nozīmē mūsu skolēniem, jaunajai Latvijas paaudzei? Domājot par šo jautājumu, nāk prātā jēdzieni vēsturiskā atmiņa un atcerēšanās. Šajā brīdī gribētu pieminēt kāda vēsturnieka vārdus  par to, ka vēsturiskā atmiņa ir īpaša kolektīvās atmiņas formu, tā ļauj apzināt un sistematizēt  informāciju par pagātni, tā palīdz veidot sabiedrību, tas ir svarīgi globalizācijas un  multikulturālisma apstākļos. „Mēs” spēka apziņa ir ļoti svarīga. Priecē doma, ka spējam tomēr  vienoties kopīgai lietai. Jautājums – kā nosargāt šo sajūtu un spēju? Balstoties uz vēstures  faktiem, 1991. gada 13. janvārī, protestējot pret padomju karaspēka agresiju Viļņā, Rīgā  Daugavmalā notika lielākā demonstrācija Latvijas vēsturē. Tajā piedalījās aptuveni 700 000  cilvēku, ikviens, kuram bija iespēja, steidzās uz Rīgu, lai protestētu pret draudošo Padomju Savienības agresiju Baltijā. Pēc manifestācijas daudzi cilvēki palika Rīgā – Vecrīgā ap parlamenta ēku, valdības namu, radio un televīzijas ēkām cēla barikādes. Pēc valdības aicinājuma zemnieki uz Rīgu devās ar smago lauksaimniecības tehniku. Latvijas Tautas fronte izveidoja aizsardzības štābu, daļa deputātu dienu un nakti uzturējās parlamenta ēkā, lai nepieļautu Augstākās Padomes darba pārtraukšanu. Latvijas Tautas frontes organizētās barikādes, kurās piedalījās Latvijas neatkarības aizstāvji no visiem novadiem, bija unikāls nevardarbīgas pretošanās paraugs. Tas bija satraukumu pilns laiks, kad kopā pulcējās visi, kuri savā sirdī loloja ideju par brīvu Latviju. Tieši 20.janvārī risinājās asiņainākie barikāžu notikumi – OMON mēģināja ieņemt Iekšlietu ministrijas ēku. Bojā gāja pieci cilvēki, kuru vidū bija skolnieks Edijs Riekstiņš, divi iekšlietu darbinieki – Vladimirs Gomonovičs, Sergejs Konoņenko – un Rīgas kinostudijas operatori Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne.
Cik vērta ši informācija ir mūsu vēsturiskajai atmiņai? Cik nozīmīga mūsu skolēnam? Laikā, kad Latvija piemin barikāžu laika notikumus, atcerēsimies tos, kuri piedalījās 1991.gada janvāra notikumos, pētīsim fotogrāfijas, lasot zīmes par tautas vēsturi. Runāsim ar cilvēkiem, kuri ir šī vēsturiskā notikuma liecinieki un veidotāji. Apstāsimies steidzīgajā ikdienā un ieklausīsimies, varbūt vārdi MĒS un LATVIJA skanēs savādāk.

Vēstures, sociālo zinību un sporta metodiskās komisijas vadītāja Mārīte Skrabutena

Lai veicinātu radošas un mūsdienīgas mācības Latvijas skolās, kopš 2013. gada augusta Samsung Electronics Baltics Latvijā īsteno skolotāju digitālās apmācības programmu “Samsung Skola nākotnei”. Iespēju piedalīties apmācībās 2015.gadā ieguva 10 skolu komandas, viņu vidū arī mēs – Pļaviņu novada ģimnāzija. Mūsu skolas izaicinājums – uzsākt mērķtiecīgu un jēgpilnu mobilo ierīču pielietošanu mācību procesā. Uzsākot šī izaicinājuma realizāciju bieži vien saskārāmies ar situācijām, ka ne visiem skolēniem ir šīs mobilās ierīces, kuras varētu izmantot mācību procesā, līdz ar to tika darbs organizēts pāros, grupā… Apmācības ir noslēgušās, bet projekta realizācija turpinās, tāpēc esam patiesi priecīgi, ka 2015.gada nogalē, pateicoties Pļaviņu novada domes atbalstam, skolai bija iespēja iegādāties 24 planšetdatorus, kurus varēs izmantot mācību procesā ikviens pedagogs.

Direktores vietniece informātikas jautājumos L.Ivanova