Kādā aprīļa audzinātāja stundā no klases audzinātājas uzzinājām patīkamu vēsti -mūsu skolotāja ir uzvarējusi ekskursiju pieteikumu konkursā un mēs esam ieguvuši  finansējumu klases ekskursijai no Vītolu fonda. Urrā! Mēs dosimies uz  skaistāko Latgales vietu, par kuru lielākā daļa bijām tikai dzirdējuši. Kad skolotāja mūs iepazīstināja ar ekskursijas mērķi un apskatāmajiem  objektiem, ļoti ieinteresējāmies un ar nepacietību gaidījām 28. maiju.
Nu pienāca diena, kad  gaidījām pie skolas autobusu, kurš vedīs mūs uz galamērķi. Zinājām, ka ceļš būs garš, tāpēc ieņēmām sev patīkamas, ērtas vietas autobusā, bet meitenes bija parūpējušās par vispārēju jaurtību, vadot dažādas spēles.
Iebraucot Aglonā, uzreiz devāmies uz Maizes muzeju. Tur mums pastāstīja, ka agrāk maizi cepa tikai no rudziem, un mēs garšojām cietos rudzu graudiņus. Tad izmēģinājām spēkus dzirnakmeņu griešanā – miltu  malšanā. Šis darbs pat ne visiem zēniem  bija pa spēkam, bet agrāk to darījušas  tikai meitas. Maizītes ieraugu garšojām un smaržojām, un klausījāmies jocīgajā  latgaliešu valodā stāstījumu par katras saimnieces rakstu zīmēm uz tikko izceptas maizes, kas arī bija cepējas vizītkarte. Tad sēdāmies pie saimes galda un baudījām tikko cepto melno un balto maizīti, nodziedājām tautasdziesmu un, pateikuši paldies, devāmies un Kara muzeju.
Tur mums stāstīja par Latvijas likteni 2. pasaules kara laikā, par cilvēkiem, kas karoja  dažādās – vācu vai krievu – pusēs, bet bieži bija pat no vienas ģimenes. Iepazināmies ar ieročiem un karavīru formas tērpiem (bijām pārsteigti, dzirdot par  Hugo Boss zīmolu un redzot to uz vācu šineļiem).  Mēs varējām uzvilkt arī dažādus tērpus, uzlikt karavīru cepures un pat ,,pabraukt” ar vāciešu motociklu ar blakusvāģi. Tā bija fantastika!
Ļoti skaista un sakopta vieta Aglonas tuvumā ir Karaļa kalns – koka skulptūru parks.17m augstās figūrās attēloti Bībeles personāži un ainas. Te baudījām dabas un cilvēku darba skaistumu.
Un tad braucām uz Aglonas baznīcu. Šī nebija parasta vieta, bet enerģijas pārpildīta. Ieejot iekšā, vajag būt klusiem, jo Dieviņš ir tuvu. Skats bazilikā bija iespaidīgs un izjūtas – tādas nepasakāmas, kā noslēpumainas, neizskaidrojamas… Sapildījuši pudelēs svētavota ūdeni, devāmies mājās.
Pēc šīs ekskursijas es sapratu, ka  dzimtajā Latvijā  ir daudz interesantu, skaistu, neiepazītu  vietu un ka es vispirms gribu izzināt tās, tad var  braukt uz ārzemēm.
Liels paldies mūsu klases audzinātājai Veltai Rullei par ekskursijas organizēšanu, bet par naudiņu pateicamies nodibinājumam ,,Vītolu fonds”.

                                                                        Rūdis Ruciņš-Vējiņš, 7.a klase

Jānis Andersons,

Skolēnu pašpārvaldes Vides ministrs

(12.klases absolvents)

Laiks rit, un ir noslēdzies 2014./2015. mācību gads. Ceru, ka nevienu neesmu aizkāris nepamatoti šajā gadā. Tie skolēni, kas ir pārkāpuši un ignorējuši manus aizrādījumus, bija pelnījuši to, ka saņēma manus aizrādījumus. Ja man jautātu: ‘’Vai es nožēloju, ka izvēlējos kļūt par Vides ministru?’’ Tad es atbildētu visnotaļ noraidoši. Tam ir vairākas piebildes: •  manu darbu ir novērtējuši gan skolēni, gan skolotāji, tā ir bijusi lieliska iespēja kaut ko labu veikt skolas labā un gūt nelielu pieredzi, kā veidot konkursu mācību iestādē;

• esmu pierādījis to, ka „mazs cinītis gāž lielu vezumu”, ka es

esmu izdarījis to, ko neviens cits Vides ministrs  pēdējo 5 gadu laikā nav paveicis (dežūrklašu noteikumi netiks atstāti  novārtā, bet gan papildināti un uzlaboti ar būtiskiem priekšlikumiem),

• es kā konkursa „Gada dežūrklase’’ un ‘’Gada virsdežurants”aizsācējs ļoti ceru, ka tas nepazudīs , tiks izteikti būtiski ieteikumi (ne tikai uzlabošanas dēļ),
• es ceru, ka rudenī notiekošajās skolas pašpārvaldes vēlēšanās kāds cilvēkbērns būs drosmīgs un izaicinājumiem  pilns, kurš    turpinās visu iesākto,
• man bija lieliska sadarbība ar klašu vides nodaļu vadītājiem,
• neatlaidīga, atsaucīga bija Vides ministrijas sekretāre Lelde

Kiopa,

• man palīdzēja pieredzes bagāta, uzņēmīga, atsaucīga,

kompetenta skolotāja – konsultante Armanda Lasmane.   Kas ir paveikts šajā mācību gadā? Notikušas 10 sanāksmes, kurās aplūkoti dažādi jautājumi, kas ir fiksēti Pļaviņu novada ģimnāzijas skolēnu pašpārvaldes reglamentā. Tie ir: skolas iekšējās kārtības organizēšana ikdienā, organizējot klašu dežūras; skolēnu produktīva dežūru plāna izstrādāšana un regulāra dežūru nodrošināšana; skolas Nolikuma un iekšējo kārtības noteikumu pārkāpumu novēršanas profilakse. Izstrādāts Pļaviņu novada ģimnāzijas Skolēnu pašpārvaldes Vides ministrijas nolikums konkursam „Gada dežūrklase”un „Gada virsdežurants”, kura mērķis bija organizēt dežūrklašu darbu tā, lai audzinātu skolēnos vajadzību pēc sakārtotas, estētiskas, drošas apkārtējās vides un veidotu atbildību par uzticēto pienākumu. 29. maijā notika konkursa rezultātu paziņošana. To vērtēja pašpārvaldes Vides ministrs, Vides ministra vietnieks, skolotāja – konsultante, skolas dežūradministratori. 2014./2015. mācību gadā par „Gada dežūrklasi” kļuva 8.b klase (Vides nodaļas vadītājs Daniela Tīna Saviča, vietniece Lora Lazdāne, klases audzinātāja Anita Seikovska), saņemot skolas direktores pateicības rakstu, ceļojošo balvu un apmaksātu braucienu 50 eiro vērtībā, 2.vietā atstājot 10. klasi (Vides nodaļas vadītāja Lelde Kiopa, vietnieks Renārs Leiders – Reins, klases audzinātāja Evita Valdberga), 3.vietā – 8. a klasi (Vides nodaļas vadītāja Laura Sevko, klases audzinātāja Ira Ņikiforova). Paldies jums par paveikto! Nosaukumu „Gada virsdežurants” ieguva 10.klases virsdežurante Lelde Kiopa, dāvanā saņemot dāvanu karti 10 eiro vērtībā. Nosaukumu „Gada  klases audzinātājs – dežūrskolotājs” ieguva 9. a klases audzinātāja Ineta Bicāla, dāvanā saņemot dāvanu karti 10 eiro vērtībā. Paldies visiem 7.-12. klašu skolēniem, klašu audzinātājiem, dežūradministratoriem par paveikto! Paldies 6.a un 6.b klašu skolēniem un viņu audzinātājām Olgai Krasutinai un Ivetai Briedei par kvalitatīvu dežūru no 25. līdz 27. maijam. Klašu kolektīvi tika aicināti sapost klases uz svētkiem. Taču ne vienmēr tas tika izdarīts. Tādēļ aicinu katram klases kolektīvam padomāt, vai tā ir vide, kurā es vēlot būt, ko es varu paveikt tās sakārtošanā, uzlabošanā,tādējādi iepriecinot sevi un pārējos skolas biedrus. Notika tikšanās ar skolas direktori Ritu Poli, kurā tika izteikti ierosinājumi skolas vides sakārtošanā, notika diskusija par izmaiņām skolas iekšējās kārtības noteikumos, viedokļi tika izteikti, apkopoti, daļēji jau realizēti. Aprīlī Vides ministrija organizēja Meža stādīšanu, kurā piedalījās klašu vides nodaļu vadītāji/vietnieki vai pārstāvji no klasēm. Tika iestādīta priežu jaunaudze divu hektāru platībā. Paldies visiem, kas piedalījās talkā, īpaši skolotājiem Armandai Lasmanei un Valdim Silovam, kas jau otro gadu organizē šādu aktivitāti skolēniem, paldies skolas direktorei Ritai Polei par finansiālu atbalstu,apmaksājot transporta izdevumus nokļūšanai uz mežu, direktora vietniecei Ilzei Seipulei par atsaucību un sadarbību, izkārtojot mācību stundas, paldies visiem skolotājiem, kas neiebilda pret šo aktivitāti. Paldies Vides nodaļu vadītājiem no 5.b klases (vadītāja Evelīna Paula Ķerķe), 6.a klases (vadītāja Linda Kudrjvaceva), 7.a klases (vadītāja Viktorija Vīksna), 7.b klases (vadītājs Roberts Jansons), 8.a klases (vadītāja Laura Sevko), 9.a klases (vadītāja Viktorija Treine) par precīzi apmeklētajām sēdēm visa mācību gada garumā. Maija sēdē katras klases vides nodaļas vadītājs iesniedza paveiktā darba analīzi, vērtējot skolā, klasē paveikto, izsakot priekšlikumus un izvirzot kandidātus nākamajam skolas pašpārvaldes Vides ministra amatam. Lūk, dažas atziņas no klašu atskaitēm: skolēni, neliksim somas uz palodzēm, nesēdēsim uz tām, dežūrzīmītes piespraudīsim korektā vietā, neradīsim paši kā dežūrklase haosu, katrs skolēns iegādājas sev dežūrzīmīti. Izvirzītie pretendenti šim amatam: Kalvis Krūze (izvirza 7.b), Lelde Kiopa (izvirza 7.a klase), Lelde Grūbe, Diāna Bariņa (izvirza 6.a klase) Ralfs Liepiņš (izvirza 8.b klase) Diāna Bariņa (izvirza 10.klase). Varbūt, ka ir vērts pieteikties, tas ir jauns izaicinājums, pašapliecināšanās. Un jāāāā, nobeigumā, kādi būtu ieteikumi jaunajam Vides ministram, ko vajadzētu uzlabot, papildināt utt. Bet šeit visu es neizklāstīšu, jo ceru, ka jaunais ministrs ar mani spēs rast kontaktu un, iespējams, 2015./2016.m.g. parādīsies jaunas aktivitātes, lai pašiem būtu interesanti darboties. Taču iesāktais nav jāpārveido tāpēc, ka kaut kas nedarbotos, bet gan tāpēc, ka ir jāseko līdzi laikam. Es centos būt tas, kas „paceļ” Vides ministra amatu un pašu skolas pašpārvaldi, bet skumīgi ir tas, ka mūsu skolas pašpārvalde nedarbojas vienoti kā komanda, un tas tiešām ir bēdīgi. Tāpēc novēlu pilnīgi visiem skolēniem, skolotājiem un tehniskajam personālam rast prieku savā darbā, mācībās, dažādās aktivitātēs un būt saliedētiem, jo  mēs  visi atrodamies vienā mācību iestādē un visi mēs sastopamies vienā skolā.  Aicinu visus kopā radīt tādu vidi, kas rada identitātes, piederības izjūtu! Ceru, ka nākamajā mācību gadā VISA skolas pašpārvalde parādīs sevi no daudz labākas puses, būs daudz saliedētāka un drosmīgāka stāties pretī grūtībām. Protams, lielākais paldies man ir sakāms manai konsultantei Armandai Lasmanei, kura neļāva man slinkot un palīdzēja man godprātīgi pildīt ministra amatu. Kā arī visiem skolotājiem, kas atbalstīja mani un izrādīja cieņu, kādu es nebiju gaidījis. Paldies manai ģimenei par atbalstu un sapratni, veicot šo atbildīgo pienākumu! Es saku Jums: „Uz redzēšanos”, un tiekamies 12. klašu izlaidumā 19. jūnijā jeb dienā, kad es kā ministrs nolieku savas pilnvaras un dodos savā dzīves lidojumā.