Pïaviòu novada ìimnâzija - skolas çka

Pïaviòu novada ìimnâzija - logo

Tikšanās ar Baltijas ceļa dalībniekiem

S0255206Novembri dēvējam par Tēvzemes mēnesi, un mūsu 7.a klasei tas sākās ar saviļņojošu tikšanos  Klintaines pagasta bibliotēkā 5.novembrī, kurp devāmies , lai dzirdētu un redzētu cilvēkus, kas pirms 25 gadiem devās pildīt  savu latvieša goda pienākumu – būt posmam Baltijas ceļa cilvēku ķēdē .
Klintaines pagasta bibliotēkas vadītāja Alita Kluša mums pastāstīja par visām trim Latvijas atmodām, par  cilvēkiem – personībām, kas bijuši  to priekšgalā,uzzinājām par ,,zvēru māju” Pļaviņās.
Tikšanās  bija emocionāls  notikums gan mums, gan klases audzinātājai Veltai Rullei, gan arī pašiem dalībniekiem : Mirdzai Rullei(Tautas Frontes Pļaviņu nodaļas vadītājai),Jānim Bergmanim, Mārai Klušai. Ar interesi klausījāmies viņu atmiņu stāstus, kopā izveidojām savu ,,mazo ķēdi”, sadevušies rokās, dziedājām Latvijas himnu.
Kad bija satumsis, visu rokās un sirdīs ,,sasildīto”ziedu pušķi un svecītes vedām uz Brīvkapiem šoferītim Francim Plotiņam, tieši viņš veda klintainiešus uz Baltijas ceļu, bet tā 25.gadadienu diemžēl nesagaidīja.Tas bija mūsu paldies un sveiciens viņam.
Pirms došanās mājup pajautājām paši sev – vai šodien brauktu mēs uz ko līdzīgu Baltijas ceļam? Atbildam: jā,brauktu!
Paldies no mums visiem Alitai Klušai par brīnišķīgu vēstures stundu, par cienastu, par atsaucību vairāku gadu garumā. Paldies Baltijas ceļa dalībniekiem, lai viņiem stipra veselība un viņu piemērs mūs iedvesmo!
7.a klases vārdā Karīna Davidova un kl. audz. Velta Rulle
S0255206S0235190

Ik gadus novembra vēji mums atnes ziņu, ka atkal klāt svētku laiks…

nov

 Es brīnos par sauli Latvijā,

Cik gan tā spoža un jauka-

Kā mirdz tā zirnekļa pinumā

Uz rudenī nokoptā lauka!

 

Es brīnos par mākoņiem Latvijā,

Cik skaisti tie pāri mums liecas

Un ietīt blāzmainā mirdzumā

Gan mājas, gan pakalnus tiecas!

 

Es brīnos par debesīm Latvijā,

Cik dzidri tās staro un silti

Un ietver tik dīvainā atspulgā

Ir dzimtenes pelēko smilti!

 

Par vēju pat  brīnos es Latvijā,

Cik kokus tas noliekt spēj mīksti!-

Un, ja tu to redzi un izjūti tā,

Vai zemi šo nemīlēt drīksti?

                       (A.Bārda)

Ik gadus novembra vēji mums atnes ziņu, ka atkal klāt svētku laiks…
Par spīti dabas centieniem posties klusumam, lai atpūstos pēc plaukstošā pavasara , svelmainās vasaras un ražīgā rudens, mēs lieli un mazi, vairāk vai mazāk ieklausāmies šajā vēja nestajā ziņā, un gatavojamies svētkiem, kuri liek mums aizdomāties par savām mājām – Latviju. Ikdienas straujajā dienu ritējumā tam dažkārt nemaz neatliek laika- mēs paejam garām tik daudziem Latvijas dabas radītajiem brīnumiem, mēs neievērojam vai arī pārāk ātri aizmirstam savu līdzcilvēku labos darbus. Tas nekas, ka darbi reizēm ir tik ikdienišķi – skanīgs labrīt, kluss, bet patiess paldies,uzmundrinājuma vārds vai vienkārši atbalstošs skatiens…Mēs aizmirstam, ka Latvija nevar pastāvēt bez mūsu domām, darbiem, sirdapziņas.
 Lai svētku laiks liek uzziedēt mūsu sirds darbiem un sarkanbaltsarkanā karoga liesmiņa pie krūtīm ir kā neliels , bet patiess apliecinājums cieņai un mīlestībai pret savu Latviju!

                          Direktores vietniece audzināšanas darbā Iveta Krastiņa