Pïaviòu novada ìimnâzija - skolas çka

Pïaviòu novada ìimnâzija - logo

Projekts „Svece” literatūras un mājturības stundās

Projekts "Svece" Februāra literatūras stundas bija pavisam citādākas nekā parasti, jo par godu sveču mēnesim un Sveču dienai gatavojām Sveču grāmatas, lējām sveces, rīkojām Sveču balli un, protams, uzzinājām daudz ko jaunu.

Sākām ar plānošanu un rūpīgu pienākumu sadalīšanu 4 literatūras stundām. Tad sākām veidot katrs savu Sveču grāmatu. Visapkārt valdīja rosība. No mums staroja tikai pozitīvas emocijas. Citi zīmēja, citi rakstīja, citi pētīja vārdnīcas, citi sacerēja dzejoļus. Tomēr visi ar nepacietību gaidīja dienu, kad bija paredzēts liet sveces; tās bija divas neaizmirstamas zēnu un meiteņu kopīgās mājturības stundas, kas, šķiet, klasi saliedēja stiprāk nekā vesels mācību gads, jo palīdzējām cits citam sagatavot parafīnu, trauciņus un sagatavot sveces deglīti! Daudzi sveces lēja pirmo reizi. Kad nākamajā dienā izņēmām svecītes no formiņām, varēja redzēt klasesbiedru izdomu sveču formu un krāsu izvēlē. Rezultāts pārsteidza mūs pašus. Arī visas Sveču grāmatas bija skaistas, īsti mākslas darbi!

Projektu noslēdzām ar Sveču balli, uz kuru ieradās visas mūsu sveces. Viņas pat nenojauta, ka mēs tās vērojām, noklausījāmies svecīšu sarunas, redzējām, kā svecīši uzlūdz dāmas uz valsi.

Projekts bija ļoti interesants, galvenais ieguvums no tā – zināšanas un prasmes pašam veikt daudzveidīgus darbus.

Vai tu zini, cik nozīmju ir vārdam „svece”? Vai zini, kas ir saulessvece? Nezini? Tad tev ir īstais laiks uzzināt!

Pateicoties šim projektam, tagad mēs to zinām. Mums ļoti patika, ka skolotāja izdomāja tik interesantu projektu par svecēm, tāpēc mēs sakām skolotājai Veltai Rullei lielu paldies par 2 neaizmirstamām nedēļām un Ievai Volanei par palīdzību svecīšu liešanā.

Skatieties arī jūs gan mūsu svecītes, gan krāšņās Sveču grāmatas!

Rakstu sagatavoja Letīcija, Marta, Vineta (6.b)

112 diena

112 11.februārī visā Eiropas Savienībā atzīmē vienotā ārkārtas notikumu tālruņa numura 112 dienu.

Pie 6.b klases skolēniem viesojās Valsts ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes rūpniecisko avāriju riska un sevišķi svarīgo objektu nodaļas vecākais inspektors – majors, mūsu skolas absolvents Jānis Vaivods.

Viņš pastāstīja, kādu dienestu palīdzību iespējams saņemt, zvanot uz numuru 112. Uz to var zvanīt ne tikai ugunsgrēka gadījumā, bet arī tad, ja notikusi cita nelaime. Zvanītājam arī nepieciešams zināt, kādu informāciju nodot dispečeram, jo nelaimes gadījumā svarīga katra sekunde.

Inspektors bērnus informēja, kā jārīkojas ugunsgrēka gadījumā, pastāstīja par ugunsdzēšamo aparātu un dūmu detektoru. Nobeigumā viesis uzdāvināja bērniem bukletus ar noderīgu informāciju un uzlīmes kā arī uzaicināja apmeklēt ugunsdzēsības muzeju Rīgā.

Anita Seikovska, klases audzinātāja

Intervija ar sievieti – metinātāju

Metināšanas pulciņā Intervētāja: Pļaviņu novada ģimnāzijas 12.klases skolniece, metināšanas pulciņa dalībniece Viktorija Pereca.
Intervējamā: mūsu skolas tehniskā personāla darbiniece, kura jaunības gados strādāja par metinātāju.
Intervijas norises vieta: Pļaviņu novada ģimnāzija.

Viktorija: Labdien! Es esmu Viktorija Pereca no 12. klases. Skolas mājas lapai vēlos uzrakstīt, kā Jūs kļuvāt par metinātāju un kas Jums šķiet neparasts šajā profesijā.
Lūdzu, pastāstiet, kur un kad Jūs apguvāt metināšanas prasmes?
Darbiniece: Metināšanas prasmes apguvu tad, kad tika celta Pļaviņu hidroelektrostacija. Tajā laika uzņēmums piedāvāja apmeklēt apmaksātus metināšanas kursus, lai pēc tam strādātu uzņēmuma labā. Šo iespēju izmantoju tādēļ, ka tas bija ļoti izdevīgs piedāvājums un labi atalgots.

Viktorija: Cik ilgi Jūs strādājāt šajā profesijā?
Darbiniece: Pļaviņu HES nostrādāju aptuveni 3gadus. Bija vairāki iemesli, kādēļ nolēmu pārtraukt strādāt par metinātāju. Pirmkārt, es aizgāju dekrēta atvaļinājumā, jo gaidīju mazuli, otrkārt, šī profesija negatīvi ietekmēja manu redzi. Brīdī, kad tiek noņemta aizsargmaska no sejas, no blakus esošajiem metinātājiem var saķert „zaķīšus”, kuri pēc tam naktīs neļauj gulēt un rada patiesi nepatīkamas sajūtas. Lai sāpes acīs nebūtu tik lielas, novietojot uz acīm gurķu šķēlītes, ir vieglāk pārdzīvot grauzošās sajūtas acīs.

Viktorija: Vai iemaņas, kuras apguvāt, strādājot par metinātāju, palīdzēja citās dzīves jomās?
Darbiniece: Uzskatu, ka iemaņas, kuras ieguvu, strādājot par metinātāju, man palīdzēja apgūt tikai pašu metināšanas mākslu. Kad beidzu strādāt par metinātāju, šīs iemaņas man dzīvē vairs nepalīdzēja un neredzēju tām pielietojumu. Domāju, ka ir cilvēki, kuri spēj saskatīt metināšanā arī praktisku pielietojumu ikdienas dzīvē.

Viktorija: Vai ir saglabājies kāds no Jūsu metinātajiem darbiem?
Darbiniece: Viss, ko esmu metinājusi savas dzīve laikā, ir palicis Pļaviņu HES, piemēram, metālisko armējumu, kas atrodas dzelzsbetonu sienās. Domāju, ka tas vēl joprojām kalpo cilvēcei!

Viktorija: Vai, Jūsuprāt, šobrīd ir radušās kaut kādas izmaiņas metinātāju aprīkojumā?
Darbiniece: Neesmu interesējusies par pašreizējo metinātāju aprīkojumu, taču, ņemot vērā to, ka visā pasaulē notiek strauja tehnoloģiju attīstība, tad domāju, ka metināšana šajā jautājumā arī nav pamesta novārtā, tā ir modernizējusies un attīstījusies.

Viktorija: Paldies par sarunu un atklātību! Man šķita, ka metināšana ir ļoti interesants process pēc savas būtības. Tas paplašina cilvēka redzesloku, ir ļoti lietderīgs un ar to nodarbojoties kaut kādā mērā ir iespējams izzināt pašam sevi, kļūt precīzākam un rūpīgākam! Visu labu!