Paviu novada imnzija - skolas ka

Pļaviņu novada ģimnāzija

skola, kurā dators ir tavs draugs

Paviu novada imnzija - logo

Mūsu skolas komandas piedalīšanās Comenius projekta sanāksmē Turcijā

Comenius, VIAA Ilze Seipule, projekta vadītāja Pļaviņu novada ģimnāzijā

ES Mūžizglītības programmas Comenius apakšprogrammas “Skolu daudzpusējas partnerības” projekta “Media as Challenge and as Possibility” (līgums Nr. 2012-1-HU1-COM06-06842 4) ietvaros mūsu skolas komanda no 16.novembra līdz 23.novembrim piedalījās jau otrajā šajā mācību gadā plānotajā projekta dalībvalstu sanāksmē Konjā (Konya).

Šoreiz braucienā varēja doties arī skolēni. Mūsu skolu Turcijā pārstāvēja 9.klases audzēkņi Marija Mičule, Ildze Vīksna, Juris Ernests Brūniņš un Miks Vilkaplāters, kuri pirms tam veiksmīgi izturēja nopietnu atlases konkursu. Saskaņā ar projekta nolikumu skolēniem, kuri piedalās projekta sanāksmēs partnervalstīs, ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem, piemēram, ir jāpiemīt vēlmei un gatavībai sadarboties ar citu valstu skolēniem, labām saskarsmes prasmēm, spējai strādāt komandā un uzņemties atbildību, tolerancei, ir jābūt angļu valodas zināšanām, labiem vai ļoti labiem mācību sasniegumiem un jāatbilst vēl virknei citu kritēriju. Priecājos, ka, neskatoties uz stingrajiem noteikumiem, starp mūsu 7.-9.klašu skolēniem bija ļoti daudz interesentu, kuri vēlējās doties uz Konju.

Projekta grupa Turcijā

Projekta grupa Turcijā

Konja ir sena Turcijas pilsēta, kuru dibināja romieši vēl tālajā II gadsimtā pirms mūsu ēras. Kopš 12.gadsimta tā veidojusies par turku seldžuku kultūras un reliģisko centru. Te dzīvojis slavenais austrumu dzejnieks un filozofs Mevlana Džalāletdins Rumī, kurš 13.gadsimtā nodibināja Mevlevi ordeni, kas ir devis nozīmīgu ieguldījumu mākslas un kultūras jomā. Arī mūsu projekta grupai bija iespēja apmeklēt Mevlanas muzeju. Īpaša Mevlevi sūfistu (sūfisms – islāma ticības virziens) brālības zīme ir dervišu (dejotāji vīrieši) dejotā rituālā deja sema. Katru gadu Konjā, kas šī dejošanas veida dzimtene, uz festivālu ierodas virpuļojošie derviši no visas pasaules.

Konja atrodas askētiskajā Anatolijas vidienē un ir Turcijas septītā (dažos avotos: sestā) lielākā pilsēta – tajā dzīvo gandrīz miljons iedzīvotāju, taču kopā ar priekšpilsētām te esot ap diviem miljoniem cilvēku. Šodien Konja ir viens no nozīmīgākajām Turcijas rūpniecības, kultūras un augstskolu centriem. Konju dēvē arī par tolerances pilsētu. 98% Turcijas iedzīvotāju ir islamticīgie. Pilsētā ir ļoti daudz gan lielu, gan mazu mošeju, kurās piecas reizes dienā musulmaņi, pārsvarā vīrieši, ierodas uz lūgšanu.

Konjā mūs uzņēma ļoti viesmīlīgi un sirsnīgi. Turku draugi mūs iepazīstināja ar Konjas un tās apkārtnes bagāto vēsturi, daudzveidīgo kultūru, tradīcijām un skolas ikdienas dzīvi, protams, noritēja darbs arī pie citām projekta aktivitātēm. Bet ko par sanāksmi Turcijā domā mūsu skolēni?

Mūsu skolas delegācijā kopā ar projekta vadītāju Konjā Semu Yaman

Mūsu skolas delegācijā kopā ar projekta vadītāju Konjā Semu Yaman

Juris Ernests Brūniņš: “Turcija ir ļoti interesanta valsts. Pirmkārt, cilvēki. Cilvēki Turcijā atšķiras no mums ne tikai izskata ziņā. Turkiem ir pavisam cits domāšanas veids. Viņi ir atvērtāki par mums, ziemeļniekiem, komunikablāki. Pat ja viņi pārāk labi nezin valodu, viņi visādi cenšas tev palīdzēt, kaut vai ar zīmēm parādīs tev ceļu Konjas līkumotajās ieliņās. Vienmēr smaidīgi un gatavi nofotografēties ar tevi jebkurā situācijā. Taču, ja tu vēlies šķērsot ielu Turcijā, tev ir ļoti jāuzmanās. Šķiet, ka pilsētās visi brauc kur, kā un cik lielā ātrumā vien grib.
Otrkārt, ēdieni. Vēl joprojām ar prieku atceros visus tos gardos ēdienus, ar kuriem tikām dāsni cienāti. Turku virtuve ir diezgan atšķirīga no mūsējās. Tā ir pārpilna ar dažādām garšām, daži ēdieni likās pārāk asi un salīdzinoši mūsu virtuve tad šķiet nedaudz pliekana un bezgaršīga. Bet tas ir saprotams, jo Turcija ir daudzu garšvielu dzimtene, bet mums pie tām tikt ir krietni grūtāk.
Treškārt, kultūra. Turcija ir kā logs starp austrumiem un rietumiem. Vieta kur viss sajaucas un apvienojas. Turcija ir pilna skaistu celtņu, senu civilizāciju palieku un skaistu dabas skatu. Mūsu grupai laimējās pāris no tiem ieraudzīt, aplūkot un pat aptaustīt. Pašas skaistākās būves ikkatrā pilsētā, protams, ir mošejas un garie minareti, kas tās ielenc. Ikkatru dienu piecas reizes no tiem tiek izkliegts aicinājums uz lūgšanām.
Turcija ir viena no visskaistākajām zemēm, kur es esmu līdz šim pabijis, un es ļoti vēlētos kādreiz tur atgriezties. Manuprāt, šādi jūtas ikviens projekta dalībnieks un es ļoti ceru, ka mēs visi kopā vēl kādreiz tiksimies un atkal izdzīvosim šo brīnišķīgo piedzīvojumu.”

Ildze Vīksna: “Manuprāt, ceļojums bija ļoti izdevies, interesants un labi saplānots. Turcijā ieguvu daudz jaunu draugu, jaunu pieredzi un ļoti ļoti daudz jauku atmiņu. Turcijā cilvēki ir daudz atvērtāki, laipnāki, draudzīgāki, un siltāk izturas viens pret otru un pret svešiem cilvēkiem. Tomēr, lai gan liekas, ka viņi ir ļoti atšķirīgi un mums ir ļoti dažādas intereses un iespējas, mums bija ļoti viegli atrast kopēju valodu, sadraudzēties un izcelt kopīgo, nevis atšķirīgo.
Visspilgtākās atmiņas no Turcijas man ir nevis par kādām vietām, muzejiem vai pilsētām, bet gan par cilvēkiem, ar kuriem iepazināmies un sadraudzējāmies. Un ar katru no šiem cilvēkiem man saistās kāda vieta Turcijā, kuru mēs apmeklējām. Šajā braucienā vairāk uzzināju ne tikai par citām tautām, bet arī par savējiem – par tiem, ar kuriem kopā turp braucu.
Angļu valodu projekta darbā vajadzēja izmantot ikdienā, rezultātā esmu uzlabojusi savas angļu valodas un saskarsmes prasmes, esmu iemācījusies sadarboties ar svešiem cilvēkiem, esmu sapratusi, ka daudzi no aizspriedumiem, kuri man bija, nav pareizi.
Man ļoti saistīja skaistā pilsēta Konja un Turcijas daba. Vēlos turpināt iesaistīties Comenius projektā, un, protams, gribētu vēlreiz atgriezties Turcijā.”

Miks Vilkaplāters: “Diezgan pelēkā 16.novembra rītā devāmies ceļā no Pļaviņām uz lidostu Rīgā. Tā kā šis bija mans pirmais lidojums, biju nedaudz uztraucies. Lidojums no Rīgas līdz Stambulai ilga gandrīz trīs stundas, bet no Stambulas līdz Konjai – vienu stundu. Kopumā mums bija četri lidojumi. Konstatēju, ka manam uztraukumam attiecībā uz lidošanu nebija nekāda pamata, jo sajūta lidmašīnā daudz neatšķīrās no sajūtas braucot autobusā vai vilcienā.
Lai gan es neesmu ļoti liels vēsturisku vietu un skatu cienītājs, tomēr Konjas un citi tās apkārtnē esošie vēsturiskie objekti patika arī man. Turku draugu organizētās ekskursijas man un arī citiem deva jaunas vēstures zināšanas par Turciju un tās kultūru, kas diezgan stipri atšķiras no mūsu. Vēl mēs apmeklējām podnieka darbnīcu, kurā man tika dota iespēja iejusties podnieka “ādā” un izgatavot vienu māla podu, pabijām arī paklāju un zīda ražotnē, cukura fabrikā. Diezgan pamatīgi iepazinām skolu un tās ikdienas dzīvi. Skolēni bija ļoti draudzīgi un atsaucīgi.
Taču programmā nebija tikai ekskursijas un atpūtas brīži, jo bija arī pamatīgi jāstrādā. Prezentējot savu valsti, pilsētu un skolu bijām nedaudz uztraukušies, taču visu paveicām lieliski. Pēc tam tikām sadalīti trijās grupās, kurās bija jābūt pārstāvjiem no katras projektā iesaistītās valsts. Darbojoties grupās, kopīgi bija jāmeklē atbildes uz dažādiem jautājumiem, jāatceras apskatītās vietas. Beigās bija jāveido prezentācija par Turciju, kurai bija jāsastāv no 3 blokiem – kā mēs redzam Turciju, kāpēc tā būtu jāapmeklē un kāpēc mēs vēlreiz vēlētos atgriezties tajā. Prezentācijas gatavošanā izmantojām visus sev zināmos un iespējamos palīglīdzekļus (PowerPoint, MovieMaker u.c), aptaujājām un intervējām cilvēkus Konjas ielās. Uzstāties un prezentēt multinacionālo grupu paveikto vajadzēja gan visu projekta dalībnieku, gan Mareşal Mustafa Kemal İlköğretim Okulu skolēnu un skolotāju priekšā. Un tas nemaz nebija tik viegls uzdevums! Man arī intervēja Konjas televīzija, kura veidoja sižetu par mūsu Comenius projektu.
Par iepazītajiem cilvēkiem. Man ļoti patika strādāt grupā ar cittautiešiem, tas man deva iespēju gan uzzināt viņu viedokļus un stāstus par sevi, gan iespēju uzlabot savas angļu valodas zināšanas. Jā, šī bija mana pirmā reize, kad nopietni vajadzēja sarunāties angļu valodā, projekta gaitā es jau spēju brīvi komunicēt šajā valodā un, jocīgākais, ka ar saviem tautiešiem arī mēdzām runāt angliski. Es arī ieguvu jaunus draugus no citām valstīm – gan no Ungārijas, gan no Somijas un Turcijas. Ar turkiem mani vienoja vēl viena kopīga interese – futbols. Turcijā, kā teica kāda turku skolotāja, katrs zēns sapņo kļūt par futbolistu. Futbols ir arī mana lielākā aizraušanās, to spēlēju jau astoto gadu.
Es jūtos ļoti apmierināts un pateicīgs, ka varēju piedalīties šajā braucienā. Ir arī nedaudz skumji, ka laiks paskrēja tik ātri un jauniegūtie draugi atrodas diezgan tālu, bet mūsdienu interneta iespējas ļaus sazināties ar viņiem un, kas zina, varbūt kādreiz vēl arī satikties.”

Marija Mičule: “Novembra vidū, kad Latvijā valda drūms un samērā auksts laiks, gluži pretējas izjūtas guvu, piedaloties Comenius projekta “Mediji kā izaicinājums un kā iespēja” projekta sanāksmē Konjā. Tur mēs pavadījām skaistas, ļoti bagātas un neaizmirstamas dienas.
Gandrīz katru dienu apmeklējām kādu vēsturisku un nozīmīgu vietu, piemēram, Mevlanas muzeju, pirmās civilizācijas apmešanas vietu, cukura ieguves rūpnīcu, pabijām pie Vidusjūras un kāda skaista ūdenskrituma, bijām Konjas centrā, vakaros intervējam vietējos jauniešus Konjas ielās. Kopīgi strādājot ar somu, ungāru un turku skolēniem, ieguvu daudz jaunu draugu un noteikti paplašināju savu redzesloku.
Īpaši daudzveidīga bija turku virtuve, ar asiem un neparastiem ēdieniem, viņi mīl daudz un bieži dzert tēju un pasniegt dažādus ēdienus.
Gribu pateikt paldies skolotajām Valdai Mičulei un Ilzei Seipulei, kuras bija kopā ar mums un atbalstīja mūs.”

Priecājos par skolēnu pozitīvajiem viedokļiem, arī no savas puses varu apliecināt, ka projekta sanāksme Turcijā bija ļoti veiksmīga.

Vēlos vēl īsi piebilst par projekta ietvaros organizēto logo konkursu. Kā zināms, konkursa 1.kārta notika katrā dalībvalstī līdz 23.oktobrim. Paldies visiem skolēniem, kuri piedalījās šajā konkursā! Paldies arī skolotājam Andrejam Česlim par lielo ieguldījumu šī konkursa organizēšanā un izvērtēšanā! Par labāko mūsu skolas darbu tika atzīts 10.klases skolēna Ginta Zīles veidotais logo, kurš arī tika nosūtīts uz Budapeštu konkursa 2.kārtai. Pēc balsu apkopošanas par 2.kārtas darbiem izrādījās, ka mūsu un ungāru logo ar pilnīgi vienādu balsu skaitu ir atzīti par labākajiem. Lai noteiktu, kurš no abiem kļūs par projekta oficiālo logo, papildus balsošanas 3.kārta tika organizēta Konjā, kurā piedalīties drīkstēja tikai projektā iesaistītie somu un turku skolēni. Un atkal balsu skaits bija pilnīgi vienāds (4:4)! Tad nu tika nolemts, ka uzvarētājs tiks noteikts pēc nejaušības vai veiksmes principa, metot monētu. Diemžēl, šoreiz veiksme nebija mūsu pusē un par projekta logo tika nominēts ungāru skolēna darbs. Projekta logo un citus materiālus var aplūkot arī izveidotajā projekta blogā (http://www.omucomenius.blogspot.hu/), kas tuvākajā laikā tiks papildināts.

Atgādināšu, ka šajā mācību gadā pavasara brīvdienās kopā ar skolēniem dosimies uz plānoto projekta sanāksmi Somijā, bet no 29.aprīļa līdz 4.maijam projekta partnerus uzņemsim Pļaviņās. Arī nākamajā mācību gadā mūs gaida vizītes gan Tamisārē, gan Budapeštā, gan Konjā, ciemiņi mums būs jāuzņem arī savās mājās.

Protams, projekts nebūt nesastāv tikai no mobilitātēm jeb braucieniem – ir daudz aktivitāšu, kuras jāveic dalībvalstu sanāksmju starplaikos katrā skolā uz vietas. Mūsu tuvākie darbi ir aptaujas sagatavošana un veikšana par skolēnu mediju paradumiem, iegūto datu apkopošana un analīze, videokonferences organizēšana un diskusija ar projekta partneriem par aptaujas rezultātiem. Jāuzsāk arī sagatavošanās darbi vizītei Somijā, kad viens no galvenajiem uzdevumiem būs katras valsts nacionālās virtuves prezentēšana, pēc tam apkopojot visus materiālus arī elektroniskā formā. Un, protams, jau tagad nopietni ir jādomā arī par viesu uzņemšanu Latvijā.

Paldies visiem par līdz šim paveikto! Lai mums veicas arī turpmāk, mūsu projektu īstenojot!

Turpināsim vākt baterijas!

Tīrai Latvijai! E.Vībāns, vides ministrs,
I.Ņikiforova, skolotāja konsultante

Pļaviņu novada ģimnāzijā ir noslēgusies bateriju vākšanas konkursa „Tīrai Latvijai!” 1. kārta (7. – 30.novembris), kur savāktas 672 dažāda veida baterijas. Visvairāk izlietoto bateriju ir savākuši 3.a klases skolēni (audzinātāja I.Baginska), 6.a klases skolēni (audzinātāja I.Ņikiforova) un 4.a klases skolēni (audzinātāja V.Platgalve). Paldies arī pārējiem dalībniekiem, kuri rūpējās, lai samazinātu apkārtnes piesārņojumu ar videi bīstamiem atkritumiem.

Pļaviņu novada ģimnāzijas skolas līdzpārvaldes Vides ministrija aicina Pļaviņu novada iedzīvotājus atbalstīt mūsu skolu bateriju vākšanas konkursā “Tīrai Latvijai!”. Izlietotās baterijas lūdzam nogādāt uz Pļaviņu novada ģimnāziju un iemest tām paredzētajā tvertnē pie skolas dežurantes.