Paviu novada imnzija - skolas ka

Pļaviņu novada ģimnāzija

skola, kurā dators ir tavs draugs

Paviu novada imnzija - logo

…Par zaļu pat vēl zaļāks ir mūsu skolas laiks…

Par zaļu pat vēl zaļāks... Skaistā tagadne! 10-tie ierodas vienotā formā un visās aktivitātēs piedalās visi 100%.

• plkst. 8.00 – 8.15 Pulcēšanās pie skolas ārdurvīm, kopbilde. Dienas uzdevuma saņemšana.
• plkst. 9.10 – 9.20 Klases vienotība. Klase ierindas solī soļo ap skolu, klasi komandē klases audzinātāja.
• plkst. 10.00 – 10.10 Klases enerģija. Dejas 2.stāva gaitenī
• plkst. 10.50 – 11.00 Klases kreativitāte. (10.klases radošās izpausmes, zīmējumu izstāde, rokdarbu izstāde, muzicēšana, vingrojumi..) 2. stāva foajē
• Visas dienas gaitā aprunāties ar izlozēto skolotāju par dzīvi, par to, ko viņi vēl desmitajiem vidusskolas gados (informāciju apkopot)
• Pēc stundām – Skolas taka. (Foto pierādījumi, ierosinājumi skolas takas pilnveidošanai)

Atskats pirmajā 10-to iestājpārbaudījumu dienā

Es gribu kā bērns vēl just Visi desmitie ieradās skolā plkst. 8:00. Daži paņēmuši līdzi mīļoto lāčuku, cits padomājis par īpašo frizūru, meitenēm bantes, puišiem šorti – 14 skolēni bija ievērojuši noteikumu – apģērbā iekļaut bērnības motīvus, un bija gatavi iegriezties bērnības zemē.

Pēc rīta vingrošanas – bērnu kopbilde, bet plkst. 9.10 – 9.20 desmitie, atceroties, cik svarīgi maza bērna organismam piena produkti, dzēra siltu pienu, klāt grauza veselīgo našķi – burkānu un uzkoda trīs dzērvenes – C vitamīna devai. Protams, bija tādi, kuri nevēlējas pat pagaršot veselīgo silto pieniņu, bet daži dzēra ar gardu muti! Arī skolotāja rādīja piemēru!

Sarunā desmitie atcerējās savus bērnības laikus un, lūk, ko pastāstīja:
Norberta lielākā blēņa – dedzināja kaķus. (Ārprāts, cerams, ka šis niķis ir aizmirsies!)
Artūra R. mīļākā rotaļlieta bija dators.(Nu, protams, kādi tur Lego klucīši!!)
Ingusam nekad negribējās vilkt uzvalku. (Pareizi – paspēs vēl uzvilkt uz izlaidumu un kāzām)
Rinalda mīļākā pasaka bija „Trīs sivēntiņi. (KLASIKA!!!)
Viestura teikto vārdu zeķubikses, neviens nevarēja saprast. (Tik tiešām – kam puisim vajadzīgs lietot tādu vārdu!)
Gvido runāt iemācījās runāt trīs gados. (To var just, joprojām var piedalīties ātrrunas čempionātā)
Bērnudārzā ejot gulēt diendusu Andrejs vienmēr šmaucās un negulēja. (Un ko viņš visu laku darīja??? Kutināja pēdas blakus gultā esošajiem biedriem???)
Ginta mīļākā bērnības spēle bija paslēpes. (Vislabākais ir tad, kad esi paslēpies, bet tevi aizmirst sameklēt..)
Liāna bija gan nepaklausīga, gan paklausīga. (Ne balts, ne melns, ne „jā” ne „nē” – dubultmorāle??)
Loretas mīļākais ēdiens bija saldējums. (Saldējums kā ēdiens?? Un kur tad kartupelīši free ar kečupu??)
Artūra S. mīļākais dzēriens bija ābolu sula. (Ja gribat būt sportisks, dejotājs un viscaur aktīvs cilvēks – dzeriet tikai ābolu sulu!).
Viktorijas pirmo draugu sauca Jegors. (Vaiiii??? Un cik vēl dzīvē būs tādu draudziņu ar salauztu sirdi!!!)
Jāņa pirmo draudzeni sauca Zenta. (Nu, šķiet melo, acīs skatīdamies…)
Mārča pirmā izlasītā grāmata bija „Vinnijs Pūks”. (Ai, cik mīļi! Un tad jau arī pidžamiņu ar Vinnija bildīti gan jau vajadzēja.)
Ēdiens, kas Sintijai ļoti negaršoja nonāca suņa bļodā. (Laimīgais suns, ja nepārēdās, tad noteikti ilgojās pēc Sintijas ēdienreizēm)
Kad Estere bija maziņa viņa vēlējās kļūt par ārsti. (Nu vēl jau viss ir iespējams, dakterīt!!)
Kad skolotāja Mārīte bija maziņa viņa visbiežāk lasīja žurnālu „Zīlīte”. (Interesanti, vai ĪPAŠAIS „Zīlītes” numurs arī bija lasīts?)

Cik jauki bija visiem dārziņā iet rotaļās – tāpēc rotaļbrīdī atkārtojām – „Kas dārzā, kas dārzā – desmitie rožu dārziņā…” un iemācījāmies „Ādamam bija septiņi dēli ”. Desmitie beidzot pamodušies!! Nepretojās un aktīvi piedalījās.

Klases audzinātāja Mārīte lieliski tika galā ar pārkvalificēšanos un bērnu dārza audzinātājas lomā iejutās labi, viņas vadībā desmitie pa pāriem, nekur nepazūdot, gāja no kabineta uz kabinetu. Kādi paklausīgi bērniņi!

Dienas izskaņā desmitās klases skolēniem jāapciemo savas sākumskolas skolotājas un arī kolēģi bērnudārzā. Bet to, kā veicās tur – viņi pastāstīs paši nedēļas noslēgumā.
Pirmā desmito iestājpārbaudījumu diena pagāja veiksmīgi – turpinājums sekos.

LAI VEICAS! Vienpadsmitie.

Dzejas dienas zem Ausekļa ozola

Dzejas dienas zem Ausekļa ozola Tikai vienu valsi,
Ruden, tev lūdzu –
Griez mani lapkritī šai!
Dejosim abi šais godos
Par godu vasarai…
(Gundega Salna)

17. septembrī Odzienas filiāles skolēni un skolotāji, kā arī citi interesenti varēja vienkopus baudīt dabas un vārdu krāšņumu pie Ausekļa ozola. Lai gan dabā vēl tikai sāk uzplaukt košais lapu zeltojums un ugunskuru vizmojums kokos, toties rakstītā vārda piekritējiem svētki ir ikreiz, kad laba grāmata rokās.

Šogad ciemos bija uzaicināta rakstniece un bijusī skolotāja Inguna Bauere, kura pastāstīja par to, kā viņa kļuva par literāti, kā top viņas romāni, kāpēc kultūras vēstures zināšanas un savas dzimtas izpēte ir tik nozīmīgas. Klausītājiem bija iespēja uzdot jautājumus, aplūkot rakstnieces grāmatas un saņemt arī autogrāfu. Kamēr skolotāja Laura stāstīja viešņai par Ausekli un viņa darbību Vietalvā, tikmēr skolēni cītīgi pildīja burtu – skaitļu mīklu. Par paveikto visas klases saņēma skolotājas Guntas sarūpētās dāvaniņas.

Bet kas gan būtu Dzejas dienas bez pašas dzejas? Lai atgādinātu sanākušajiem, ka klāt ir gada košākais mēnesi, 7. un 8. klases skolēni lasīja dažādu autoru dzejoļus par rudeni. Pasākuma izskaņā visiem pēc kārtīgi padarīta darba tika pa pīrādziņam un siltai zāļu tējas krūzītei.

Skolotāja Laura Avotiņa